Saeima atbalsta apjomīgus Imigrācijas likuma grozījumus; vairākus rosinājumus noraida

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) vēl 2014.gadā nosūtītajā vēstulē atbildīgajai komisijai skaidroja, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē un iespējamos tās ietekmes riskus uz nacionālo drošību un valsts ekonomisko attīstību, šāds mehānisms MK ļaus operatīvi reaģēt uz minēto jomu apdraudējuma risku. To gan būs paredzēts izmantot tikai izņēmuma gadījumos, lai novērstu riskus, kas saistīti ar valsts un sabiedrības vienotības apdraudējumu un ar organizētās noziedzības un nelegālās uzņēmējdarbības pieaugumu.

Kā viens no riskiem tiek minēta iespējamā pilsoniskās sabiedrības sašķeltība. Tāpat trešo valstu pilsoņiem ar vienotu etnisko izcelsmi koncentrējoties noteiktās teritorijās, prognozējama tādu problēmu attīstība kā slēgtu, pašpietiekamu kopienu veidošanās, kuru integrācija var būt apgrūtināta vai pat neiespējama. IeM norāda arī uz to, ka, palielinoties imigrācijas intensitātei, pieaug etnisko konfliktu un naida noziegumu izdarīšanas riski.

Piedāvājot likuma grozījumus, ministrija vērsusi uzmanību arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos lemto un piebilst, ka piedāvātā mehānisma ieviešana neradīs cilvēktiesību ierobežojumus.

Tika noraidīts deputāta Jāņa Ruka (LRA) priekšlikums, kas dotu tiesības Saeimai atcelt MK pieņemto lēmumu par ierobežojumu noteikšanu.

Atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) iepriekš aicināja IeM izstrādāt priekšlikumus par valdības tiesībām lemt par ierobežojumu noteikšanu kopumā, nevis tikai attiecībā uz kādu konkrētu valsti.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegtais un Saeimā 2014.gadā pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredzēja valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Taču šodien atbalstītajos grozījumos VL-TB/LNNK rosinājums vairs nav iekļauts.

Tāpat atbalstīts rosinājums, ka par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemnieku samaksātā nauda "Ekonomikas attīstības programmai" prioritāri jāizmanto šīs budžeta programmas administrēšanas izdevumu segšanai, piemēram, arī Drošības policijas (DP) darbam valsts drošības stiprināšanai.

Šādas likuma izmaiņas rosinājusi IeM. IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai iepriekš skaidroja, ka sistēmas uzturēšana prasa pastāvīgus administrēšanas izdevumus. Šim kritērijam atbilstu mērķi, bez kuru īstenošanas tiktu apdraudētas pašas investoru uzturēšanās atļauju sistēmas. Ministrija kā piemērus min ikgadējos izdevumus, kas var rasties "Latvijas Centrālajam depozitārijam" un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, nodrošinot bezprocentu vērtspapīru - obligāciju - uzskaiti un norēķinus. Administratīvie izdevumi attiektos arī uz DP darbu, nodrošinot Latvijas drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību apdraudošo personu neieceļošanu.

IeM priekšlikums atbalstīts daļēji, likuma papildinot ar nosacījumu, ka prioritārais šo līdzekļu izmantošanas mērķis ir ekonomikas attīstības programmas administrēšanas izdevumu segšana.

Attiecīgie maksājumi jāveic, ja atļauja tiek izsniegta par ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, nekustamā īpašuma iegādi, pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai iegādātiem bezprocentu valsts vērtspapīriem par likumā noteikto summu.

Normatīvais akts nosaka, ka, lai pieprasītu termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ārzemniekam valsts budžetā jāsamaksā 5% no īpašuma vērtības. Lai saņemtu atļauju, izmantojot pakārtotās saistības ar Latvijas kredītiestādi, ārzemniekam jāsamaksā valsts budžetā 25 000 eiro. Tāda pati summa budžetā jāiemaksā, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar bezprocentu valsts vērtspapīru iegādi.

Parlaments šodien arī atbalstīja normu, kas paredz, ka uzturēšanās atļauju varēs saņemt, ja ārpus Rīgas un Pierīgas tiks iegādāti divi nekustamie īpašumi 250 000 eiro vērtībā.

Šīs priekšlikums paredz, ka vienam no nekustamajiem īpašumiem jābūt vismaz 125 000 eiro vērtībā, turklāt noteikto nominālo summu - 250 000 eiro - ir jāsamaksā vienai personai, kas arī iegūst šo uzturēšanās atļauju.

Likumā pašlaik ir noteikts, ka piecu gadu termiņa uzturēšanās atļaujas iegūšanai jebkur Latvijā ir nepieciešams iegādāties īpašumu 250 000 eiro vērtībā. Savukārt atbalstītais valdības piedāvājums paredz ļaut ārpus Rīgas, Jūrmalas, Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Ikšķiles, Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Ādažu, Carnikavas vai Saulkrastu novada iegādāties divus funkcionāli saistītus apbūvētus nekustamos īpašumus, un katra īpašuma tirgus vērtībai būs jābūt vismaz 125 000 eiro jeb ar kopējo vērtību 250 000 eiro. Minētajās pašvaldībās joprojām būs jāiegādājas viens nekustamais īpašums 250 000 eiro vērtībā.

Iepriekš atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Siliņa skaidroja, ka ārpus Rīgas nekustamais īpašums par šādu summu nav pieejams vietējiem iedzīvotājiem un pašreiz pašvaldībās tiek novērotas problēmas ar jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecību. Tomēr esot jāsaprot, ka jaunajās mājās netiek būvēti tikai ekskluzīvie dzīvokļi, kas nozīmē, ka šajos jaunajos projektos būs pieejami dzīvokļi arī vietējam iedzīvotājam.

Savukārt deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) komisijas kolēģu uzmanību iepriekš attiecīgajā sēdē vērsa, ka šī norma tomēr var ietekmēt vietējo nekustamo īpašumu tirgu un atkal var tikt mākslīgi palielinātas cenas, cerot uz uzturēšanās atļauju tīkotājiem. "Mēs esam redzējuši, ka īpašumu vērtība tiek mākslīgi piemērota uzturēšanās atļauju pieprasītājiem," iepriekš komisijas sēdē teica Dombrava.

Ar priekšlikumu par divu īpašumu iegādes atļaušanu MK daļēji atbalstījusi Latvijas Darba devēju konfederācijas izteikto ideju par atļauju ārzemniekiem iegādāties divus nekustamos īpašumus. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) vēstulē atbildīgajai komisijai skaidroja, ka valdības rosinātā diferenciācija dotu iespēju aktivizēties privātmāju un jauno projektu (dzīvokļu) nekustamo īpašumu tirgum ārpus Rīgas un Pierīgas, vienlaikus nepaaugstinot mājokļu cenas galvaspilsētā un tās apkārtnē. Tādējādi netiks apdraudētas vietējo pircēju iespējas iegādāties mājokļus privātmāju, jauno dzīvokļu un Rīgas centra dzīvokļu segmentā.

Uz sarakstu