Sabiedrības integrācijas veicināšanas pasākumiem nākamgad trūkst vairāk nekā divi miljoni eiro
Viņa skaidroja, ka starp šiem pasākumiem ietilpst reģionu nevalstisko organizāciju (NVO) atbalsta programma un "NVO fonda" izlietojamais budžets, kam nepieciešami 423 500 eiro. Tāpat nepieciešami līdzekļi vairāk nekā 543 000 eiro mazākumtautību līdzdalības un kultūras programmām, 367 000 eiro latviešu valodas atbalsta programmām, 383 000 eiro demokrātiskas informācijas telpas stiprināšanas programmām, 171 300 eiro diasporas atbalstam, 116 200 eiro integrācijas politikas monitoringa pilnveidei un jaunu pētniecisko metožu ieviešanai, kā arī 44 000 eiro sociālās atmiņas programmu atbalstam.
Finansējums minētajām pasākumu kategorijām iepriekš ticis piešķirts trīs gadu periodam, un šis gads bija noslēdzošais gads. Līdz ar to, lai turpinātu daļu no uzsāktajiem projektiem, Kultūras ministrijai (KM) nepieciešams tos iesniegt Ministru kabinetam izvērtēšanai no jauna.
Melbārde komisijas deputātiem argumentēja, ka minētie pasākumi līdz šim vērtējami kā izdevušies, argumentējot šādu viedokli ar kompānijas "Kantar TNS", kā arī pašas ministrijas veikto pētījumu rezultātiem, kuros konstatēts rezultatīvo rādītāju kāpums tādos jautājumos kā mazākumtautību piederības sajūta Latvijai, valsts valodas zināšanas, jauniešu vēlme ikdienā izmantot latviešu valodu u.c.
Ministre arī pauda, ka viena no sabiedrības integrācijas aktivitātēm, kam pašlaik nākamajā fiskālajā gadā nav pieejams finansējums, ir diasporas nometnes "2x2" un "3x3", kas ik gadu norisinās gan Latvijā, gan arī ārvalstīs, pulcējot aizvien lielāku Latvijas valstspiederīgo skaitu.
Tāpat finansējums pašlaik nav pieejams integrācijas jautājumu atspoguļošanas projektiem sabiedrisko mediju portālā "LSM.lv" un Latgales reģionālajiem medijiem. Savukārt Latvijas radio draud finansējuma trūkums satura veidošanai par mazākumtautībām un latviešu diasporām ārvalstīs.
Kā ziņots, Latvijas mazākumtautību nevalstisko organizāciju politiskā līdzdalība kopš 2013.gada pieaugusi par 25%, savukārt to pārstāvju piederības sajūta Latvijai palielinājusies par 17%, preses konferencē iepriekš informēja KM valsts sekretāra vietniece Zane Vāgnere.
Saskaņā ar KM veiktajiem novērojumiem, arvien vairāk cilvēku uzskata, ka Latvijā iespējams attīstīt savu valodu un kultūru. Ja 2015.gadā šādu viedokli pauduši 24%, tad pērn - 36%. Vāgnere uzsvēra, ka pašlaik aptuveni 94% mazākumtautību pārstāvju prot latviešu valodu, kas ir labs rādītājs, taču svarīgi ir to uzturēt arī turpmāk.
Uz sarakstu
