Sabiedrībā joprojām daudz neskaidrību par 2. pensiju līmeni
Neskatoties uz to, ka esošā 3 līmeņu pensiju sistēma jau veiksmīgi darbojas vairāk nekā 15 gadus, sabiedrībā joprojām ir daudz neskaidrību par šo sistēmu kopumā, kā arī par kārtību, kādā tiek uzkrāti līdzekļi katrā no pensiju sistēmas līmeņiem. Vēlreiz atgādināšu par būtisko tieši 2. pensiju līmenī.
Par 2. pensiju līmeni tiek dēvētas valsts fondētās pensijas. Šis līmenis tiek regulēts ar attiecīgu likumdošanu, kurā noteikts, ka šajā valsts fondētajā pensiju līmenī brīvprātīgi uzsākt dalību var tie, kas dzimuši no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam. Savukārt tiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, dalība 2. pensiju līmenī ir obligāta. Iemaksas 2. pensiju līmeņa dalībniekam tiek saņemtas no sociālā nodokļa maksājumiem.
Valsts administrē un nodrošina attiecīgajai fiziskajai personai līdzekļu iemaksāšanu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu kontos. Nodokļu iemaksas, ko valsts iekasē, tā sadala: daļa iemaksu naudas aiziet 1. līmenim solidaritātes veidā jau esošajiem pensionāriem, bet daļa tiek uzkrāta konkrētās personas uzkrājuma kontā 2.līmenī. Šos uzkrātos līdzekļus, savukārt, pārvalda licenzētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas piedāvā dažāda riska ieguldījumu plānus. Valsts dod personai tiesības pašai izvēlēties uzkrāto līdzekļu ieguldījumu stratēģiju – konservatīvāku vai agresīvāku. Valsts tāpat nosaka arī pensionēšanās vecumu, kuram iestājoties cilvēks varēs izmantot uzkrātos līdzekļus.
2. pensiju līmeņa sniegto labumu cilvēks pamana brīdī, kad pienāk pensionēšanās vecums un tiek saņemts paziņojums no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Šajā paziņojumā teikts, ka konkrētā persona sasniegusi pensijas vecumu un tās 2. pensiju līmenī ir uzkrājušies līdzekļi, kurus iespējams izmantot, vai nu nopērkot mūža pensijas apdrošināšanas polisi, vai arī šos līdzekļus pieskaitot klāt 1. pensiju līmeņa līdzekļiem. Šie līdzekļi var būt no dažiem tūkstošiem līdz pat daudziem desmitiem tūkstošu. Lielie uzkrājumi ir tiem, kam darba devējs kārtīgi un godīgi maksājis visus pienākošos nodokļus par saviem darba ņēmējiem. Diemžēl bieži vien cilvēki nezina, ka 2. pensiju līmenī uzkrātie līdzekļi ir viņu pārvaldījumā esošie līdzekļi, ar kuriem persona drīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Ar personas piekrišanu, mazās 2. pensiju līmenī uzkrātās summas tiek attiecīgi nodotas valstij, lai tās saņemtu kopā ar 1. pensiju līmeņa izmaksām. Lielākām uzkrājumu summām (virs 3000 EUR) persona pie dzīvības apdrošināšanas sabiedrības var iegādāties apdrošināšanas polisi mūža pensijas izmaksai. Mūža pensijai ir trīs būtiskas priekšrocības. Pirmā: pēc apdrošinātās personas nāves, tā uzkrājuma daļa, kas no mūža pensijas palikusi neizmaksāta, tiek izmaksātā polisē norādītajam labuma guvējam (tiek mantota). Otrā: mūža pensijas uzkrājumā esošie līdzekļi tiek ieguldīti. Zināma ieguldījumu atdeve var tikt izmaksāta papildus kā gratifikācija jau noteiktajai mūža pensijai. Trešā: persona var izvēlēties 3 pensijas izmaksu posmus. Pirmā posma garumam ir jābūt vismaz 5 gadiem, savukārt, otrā un trešā posma garumu nosaka pati persona. Tāpat arī persona nosaka izmaksājamās pensijas lielumu katrā no posmiem.
Jāatzīst, ka sabiedrību vēl aizvien jāturpina izglītot par pensiju sistēmu un attiecīgām iespējām katrā pensiju līmenī. Tam apstiprinājumu mēs gūstam ik dienu un tieši tādēļ mērķtiecīgi strādājam pie tā, lai mūsu finanšu konsultanti atgādinātu klientiem par šīm būtiskajām lietām, kuras nepieciešams zināt, lai maksimāli labi izveidotu un izmantotu savus pensiju uzkrājumus. Tāpat svarīgi ir arī stiprināt uzticību mūsu pensiju sistēmai un nodokļu politikai kopumā.
Raksta autors ir "Compensa Life" Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons
"Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle"
Vienības gatve 87h, Rīga
Tālrunis 67606939
E-pasts: info@compensalife.lv
www.compensalife.lv
Uz sarakstu
