Rēzeknieši gatavojas uzņemt tūristus no Izraēlas

Kā pilsētas informācijas portālu Rezekne24.lv informēja Producentu grupa "Lietišķā Latgale", lai arī tieši pēdējo gadu laikā Latvijā pievērsta uzmanība ebreju kultūras un arhitektūras mantojumam, Rēzeknes Zaļās sinagogas pārvaldnieks un tūrisma gids Voldemārs Ivdris uzsver, ka ebreju kultūras atdzimšana sākusies līdz ar Latvijas valsts neatkarības atgūšanu. Tieši tad ebreji varēja atjaunot savu kopienu un veidot savas biedrības, lai saglabātu un atjaunotu savus arhitektūras objektus, kā tas notika Rēzeknē.

Runājot par zaļo sinagogu, Voldemārs Ivdris norāda: "Par tūrisma objektu viņu var nosaukt droši. To parāda arī apmeklētāji, tagad tā interese ir liela. Bet atjaunotā sinagoga faktiski veidota ar tādu mērķi, kur ir vēstures ekspozīcija par Rēzeknes ebrejiem." 

Sinagogā apskatāma arī digitāla ekspozīcija, kā arī redzami interjera elementi, kas saglabājušies no lūgšanu nama laikiem un tikuši maksimāli atjaunoti.

Rēzeknes ebreju kopienas priekšsēdētājs Ļevs Suhobokovs uzsver, ka vēsturiski ebreju dzīve Latvijā un Latgalē pastāvēja savstarpējā mijiedarbībā ar latviešiem un latgaliešiem. "Kā tēvs stāstīja, dzīvoja blakus ar latgaliešiem. Latgalieši runāja ebreju valodā, savukārt ebreji – latgaliski un bija viena draudzīga saime. Un tas, ka norvēģi kopā ar pašvaldību ir atjaunojuši Zaļo sinagogu ļoti labi ietekmēs tūrismu."

Ļevs Suhobokovs arī atklāj, ka Izraēlā esošā sabiedriskā organizācija, kas apvieno izbraucējus no Latvijas un Igaunijas ir devusi ziņu, ka liela grupa Rēzeknes, Ludzas un Kārsavas ebreju, kas savulaik aizbraukuši plāno ierasties Rēzeknē, trešajā augusta svētdienā, kad ebreju kultūrā ir nozīmīga mirušo piemiņas diena. Tāpat Rēzeknē tiek gaidīti izbraucēji no Izraēlas, Vācijas un Amerikas un citām vietām.

Gan Rēzeknes, gan Ludzas sinagoga ir izcili koka arhitektūras pieminekļi. Voldemārs Ivdris ar lepnumu stāsta, ka Rēzeknes sinagoga ir tiktāl renovēta, ka telpās funkcionē ne tikai izstādes un ekspozīcijas, bet arī macu cepšanas ceplis. Sinagogas apmeklētājiem ir iespēja apskatīt unikālus ebreju sadzīves priekšmetus, ebreju īpašumus fotogrāfijās, kā arī pašiem pamēģināt ivritā uzrakstīt savu vārdu.

20. gadsimta pirmajā pusē ne tikai Latgalē, bet arī Latvijā ebreju kopiena skaitliski bija daudz lielāka. Kā atzīst Ļevs Suhobokovs, pašlaik Rēzeknes ebreju kopienā ir 53 cilvēki, lai arī agrākos gadsimtos ebreju īpatsvars Rēzeknē bijis no 25 līdz pat 75% no kopējā iedzīvotāju skaita. Atskatoties vēstures lappusēs, holokausta laikā Latvijā tika iznīcināti vairāk kā simts tūkstoši ebreju, bet nu Latvijā dzīvo aptuveni vienpadsmit tūkstoši ebreju.

Izrādot ebreju takas Rēzeknē, vēsturnieks un Latgales Kultūrvēstures muzeja speciālists Kaspars Strods atklāj, ka līdz 1934. gadam pilsētas valdē darbojušies pat vairāki ebreji. "Ja mēs runājam par ebrejiem, tad divdesmitajos un trīsdesmitajos gados bez viņu ziņas te nekas nenotika," norāda Kaspars Strods, "ebreji tomēr būdami tirgotāji ļoti uzturēja pilsētas ekonomisko stāvokli." Tāpat Kaspars min faktu, ka daudzi mūsdienās uzdot jautājumu, kāda būtu bijusi dzīve pašreiz, ja ebreji būtu palikuši, par ko Kaspars pats ir pārliecināts, ka mēs visi dzīvotu labāk.

Gan Ļevs Suhobokovs, Voldemārs Ivdris, gan Kaspars Strods piekrīt, ka sabiedrības interese par ebrejiem un ebreju kultūru ir palielinājusies. Ņemot vērā, ka arī Ludzā pavasarī tiks atklāta Lielā sinagoga, tiek paredzēts tūristu pieplūdums Latgalē. Ja Rīgā vai Daugavpilī tiek aktualizēts jautājums par ebreju īpašumu restitūciju, tad, jāatzīst, ka ne Rēzeknē, ne Ludzā īpaši daudz nekas nav saglabājies. Tieši tāpēc tika ieguldīts darbs un līdzekļi sinagogu atjaunošanā un iekārtošanā, lai parādītu to vēsturisko kultūras daļu, kas bijusi nozīmīga šo pilsētu kultūrvides attīstībā.

Uz sarakstu