"Si bemol" atzīti par labāko defilē pūtēju orķestri Latvijā
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4.maijā, "Si bemol" un tā vadītājs Mārtiņš Birnis Rīgā, laukumā pie Brīvības pieminekļa, piedalījās Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru defilē programmu finālkonkursā, kur ieguva 1.vietu, kļūstot par labāko defilē pūtēju orķestri Latvijā.
Orķestris uzstājās ar Mārtiņa Birņa aranžētu un izveidotu programmu "Pērkons dun", kurā apvienotas trīs Jura Kulakova dziesmas no grupas "Pērkons" repertuāra – "Gandrīz tautasdziesma", "Pie baltas lapas" un "Slidotava". Mārtiņš Birnis piebilst: "Māksliniecisko un horeogrāfisko stāstu palīdzēja veidot Linda Mīļā, ar kuru mums izveidojusies laba sadarbība, jo abi esam līdzīgi domājoši un spējam veiksmīgi sadarboties."
Latvijas skolu pūtēju orķestri savas muzicēšanas un defilē prasmes demonstrēja gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem, gan starptautiskai žūrijai. Tās sastāvā bija: Lietuvas Bruņoto spēku orķestra diriģents Egidijus Ališauskas, Igaunijas robežsardzes orķestra diriģents Arvi Miido, Latvijas Republikas Zemessardzes orķestra diriģents Andis Karelis, Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedras profesors Jānis Siliņš, kā arī režisors un horeogrāfs Kārlis Božs. "Šogad pirmo reizi konkursu vērtēja arī režisors un horeogrāfs. Līdz ar to horeogrāfes nestā ideja tika pamanīta un novērtēta," priecājas diriģents. Tāpat M.Birnis uzsver, ka konkursā ļoti pārliecinoši uzstājās defilē un šova orķestri no Alūksnes, Siguldas, Liepājas un Jelgavas, kuri bija sagatavojuši jaunas un interesantas defilē un šova programmas. "Tas, manuprāt, apliecina šī pūtēju orķestru žanra attīstību un virzību uz priekšu Latvijā," pauž "Si bemol" vadītājs.
"Mēs atšķiramies ar to, ka cenšamies darīt visu mazliet citādāk nekā citi. Mēs meklējam to, kas ir raksturīgs tikai mums, un viena no šīm lietām ir formas, pēc kurām mūs Latvijā atpazīst gandrīz visi pūtēju orķestri," stāsta M.Birnis. "Bitītes" ir neoficiālais "Si bemol" nosaukums, kādā viņus dēvē formas tērpu dēļ. Tāpat, kā izrādās, orķestris pieturas pie īpaša soļošanas stila, kas nācis no Ziemeļamerikas un ko dēvē par Slīdošo soli (Roll step), ko nedara neviens cits orķestris Latvijā. "Mēs mācāmies soļot soli noteiktā garumā, un tie ir 57 centimetri. Cipars ir tik īpašs, jo tas ir pārvērsts no collām, kas ir Ziemeļamerikas pamatvērtība, un tās ir 22,5 collas. Es priecātos, ja pēc iespējas vairāk orķestru Latvijā izvēlētos savus soļa veidus," par panākumu atslēgu stāsta "Si bemol" vadītājs. Jāpiebilst, ka izdošanās "slēpjas" ne tikai interesantajā soļošanas veidā, bet arī dziesmu aranžijās. 80% no mūzikas, ko orķestris spēlē, ir paša vadītāja Mārtiņa Birņa aranžētas. Tādēļ orķestrim ir repertuāra izvēles brīvība un nav jāsatraucas, ka viņu mūziku spēlēs vēl kāds.
Pašreizējais pūtēju orķestra "Si Bemol" vadītājs Mārtiņš Birnis Valmieras Valsts ģimnāzijā strādā kopš 2004.gada, savukārt savu ikdienu ar skolotāja un diriģenta pienākumiem aizvada jau kopš 1995.gada. Stāstot par savu pieredzi, M.Birnis atzīst: "Orķestra ideju un kultūru es vairāk veidoju kā personības veidošanās kaltuvi, kur cilvēkam – jaunietim ir jāsaprot: viss ir atkarīgs no viņa individuālā darba. Es cenšos viņos panākt pārliecību: "Man pašam ir jāvar nospēlēt, jo jebkurā brīdī es varu palikt viens!" Mani pārņem saviļņojums mirklī, kad audzēkņi saprot – labu rezultātu var iegūt ar smagu darbu, uz to arī cītīgi ejot. Turklāt, ja cilvēks spēlē mūzikas instrumentu, tas ir stilīgi, jo nodarboties ar sportu vai spēlēt orķestrī ir vienlīdz prestiži," ir pārliecināts M.Birnis.
Jāpiemin, ka ceturtdien, 26.maijā, "Si bemol" atzīmēs Valmieras pilsētas atbrīvošanas 97.gadadienu un godinās Cēsu pulka Skolnieku rotas karavīrus, izpildot patriotiskas dziesmas un defilējot pie Valmieras Kultūras centra. Piektdien, 27.maijā, orķestris muzicēs kopā ar Strenču pūtēju orķestri Skolēnu Dziesmu svētkos Valmierā. Savukārt, noslēdzot mācību gadu, pirmdien, 30.maijā, "Si bemol" uzstāsies Valmieras Valsts ģimnāzijas Pateicības dienas koncertā, kas notiks Valmieras Kultūras centrā.
Uz sarakstu
