"Latvijas Gāze" cer saglabāt būtisku tirgus daļu
AS "Latvijas Gāze" (LG) cer saglabāt būtisku tirgus daļu arī pēc gāzes tirgus atvēršanas 2017.gada aprīlī, aģentūrai LETA atzina LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.
Viņš skaidroja, ka patlaban ir grūti prognozēt, kāda būs LG tirgus daļa pēc gāzes tirgus atvēršanas, taču uzņēmums vēlas saglabāt pašreizējos apjomus. "Lai tirgus daļu palielinātu, ir nepieciešam laiks, bet par šiem soļiem lemsim pēc tirgus atvēršanas."
Viņš arī pauda cerību, ka pēc gāzes tirgus atvēršanas LG esošie klienti nemainīs tirgotāju. "Lielie dabasgāzes patērētāji ir bijuši mūsu klienti daudzu gadu garumā, un ceram, ka viņi būs mūsu klienti arī pēc tirgus atvēršanas," pauda uzņēmējs.
LG vadītājs arī norādīja, ka tuvākajos gados gāzes tirgū nav sagaidāma liela konkurence. "Tas ir tāpēc, ka dabasgāze, kas tiek piegādāta pa cauruļvadiem, ir daudz lētāka nekā tā, kas tiek piegādāta sašķidrinātā veidā. Līdz ar to konkurenci neredzu, jo dabasgāzi pa cauruļvadu var piegādāt tikai no Austrumiem," teica Kalvītis.
Pēc viņa teiktā, lai Latvijā veidotos konkurence, ir jāizpildās vairākiem nosacījumiem, un galvenokārt tā būs gāzes cena. Ja gāzes cena saglabāsies zemā līmenī, kā tas ir patlaban, tad gāzes patēriņa tirgus būs augošs un tirgotājiem būs vieglāk izdzīvot. Ja gāzes cenas atgriezīsies tik augstā līmenī kā 2014.gadā, tad tirgus sašaurināsies un būs grūti strādāt, jo patēriņš mazināsies. "Katrā ziņā pie esošajām cenas tendencēm paredzu tirgus paplašināšanos un arī daudz brīvas vietas tirdzniecībai," norādīja LG vadītājs.
Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija beidza skatīt iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus liberalizācijas nosacījumus un AS "Latvijas Gāze" (LG) sadalīšanu.
Minētie likuma grozījumi tiks iesniegti apstiprināšanai Saeimā galīgajā lasījumā, 11.februārī.
Likuma grozījumi paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam LG ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.
Pret LG sadalīšanas termiņiem iestājās gāzes koncerna valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, kurš atzina, ka LG neiebilst pret uzņēmuma sadalīšanu, bet tai ir jānotiek saprātīgos termiņos.
"Latvijas valstij uzņēmumā pieder 1167 akcijas, turpretī privātajiem investoriem - 39 miljoni akciju. Būtu normāli, ja vairākuma intereses tiktu respektētas. Ir utopiski domāt, ka var realizēt LG sadalīšanu deviņu mēnešu laikā. Turklāt trīs mēnešu laikā valstij vēl jālemj, vai tā pirks nodalīto LG infrastruktūras uzņēmumu vai nepirks," teica Kalvītis.
2014.gadā LG nopelnīja 32,03 miljonus eiro, kas ir par 0,4% mazāk nekā 2013.gadā, kad peļņa bija 32,15 miljoni eiro, liecina uzņēmuma revidētais 2014.gada 12 mēnešu finanšu pārskats, kas iesniegts biržā "NASDAQ Riga". LG neto rentabilitāte 2014.gadā bija 6,4%, bet 2013.gadā - 5,6%.
Uz sarakstu
