Preiļos apskatāma Veronikas Simoņenkovas personālizstāde

Kā pilsētas informācijas portāls Preili24.lv uzzināja Preiļu KC, fotogrāfijās varēs ieraudzīt meitenes ikdienas dzīvi un pārvietošanas grūtības, ar kurām viņai nākas saskarties. Katra bilde ir kā stāsts, kuru papildina meitenes personīgās sajūtas un pārdzīvojumi par katru notikumu.

Kā stāsta pati autore: "Esmu pamanījusi, ka Latvijā ir atšķirīga attieksme pret cilvēkiem ar kustību traucējumiem, pārsvarā tā ir negatīva. Šī problēma mani neatstāja vienaldzīgu, tāpēc esmu izveidojusi fotogrāfiju sēriju par meiteni, kura neskatoties uz savām ierobežotajām pārvietošanās iespējām - nepadodas, bet pilnveido sevi. Dzied korī, mācās augstskolā, strādā un iedvesmo citus jauniešus nebaidīties būt tādam kāds esi. Diemžēl, grūtības viņai sagādā nesakārtota vides pieejamība, bet Diāna nepārdzīvo, jo blakus viņai vienmēr ir mīloši vecāki un uzticami draugi, kuri ir gatavi jebkurā situācijā atbalstīt un palīdzēt meitenei pilnvērtīgi dzīvot šajā diskriminējošā pasaulē".

Veronika Simoņenkova dzimusi 1987.gadā 5.decembrī, Maskavā. 2016.gadā beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžu un ieguvusi specialitāti kultūras menedžeris ar specializāciju fotogrāfijā. 2012.gadā beigusi Birutas Mageles starptautisko stilistu skolu, Profesionālo Foto skolu un ieguvusi specializāciju - fotogrāfs. No 2012.gada kļuvusi par fotostudijas "Aspazija" biedru, bet no 2015.gada – "Tautas mākslas fotostudijas RVR" dalībniece. Līdz šim jau ir piedalījusies 13 grupas izstādēs un vairākos fotokonkursos. 2015.gadā Jūrmalas pilsētas muzejā atklāja savu pirmo personālizstādi.

Kā norāda Latgales Fotogrāfu biedrības vadītājs Igors Pličs: "Veroniku pirmo reizi iepazinu 2015.gada maijā, kad rīkojām plenēru Latvijas fotogrāfiem Rogovkas pusē. Neskatoties uz to, ka jauna, tomēr, ļoti aktīva, atsaucīga un atraktīva fotogrāfe. Savos plenēra darbos atļāvās piedāvāt publiskai apskatei 170 labi uzņemtus un neslikti apstrādātus darbus. Tas bija raženākais devums no visiem dalībniekiem. Šis fakts man lika pievērsties, visu citu dalībnieku starpā, Veronikas aktivitātēm un darbībai turpmāk. Tā es nokļuvu Jūrmalas muzejā uz pirmo Veronikas personālo izstādi. Apskatījos, pārdomāju un izlēmu, ka jāmēģina šo izstādi piedāvāt Preiļos. Mani simpatizē šīs izstādes autores līdzjūtība cilvēkiem ar veselības problēmām. Tāds retums, ziniet, mūsdienās. Šīs sentimenālās emocijas, dzīves vērojumi, draudzība ar cilvēku no kura var ņemt mazāk nekā dot, man likās tik mīļas un sen piemirstas, ka gribējās ļaudīm Preiļos parādīt. Tādejādi vairot cilvēkos līdzjūtību, lai mēs spētu vairāk dot nekā saņemt. Daudzo jauno fotogrāfu starpā Veronikas aktivitātes es pamanīju un esmu pārliecināts ka tās ir ļoti labas. Ja Preiļi kādreiz piesaistīs šādu speciālistu dzīvei un darbam šeit – sabiedrība tikai iegūs. "

Uz sarakstu