Pirmizrādi piedzīvojusi operete "Mistera Ikss noslēpums"
Piektdiena, 13.novembris Daugavpils teātrī noritēja svinīgā noskaņā – tika prezentēta teātra kritiķes Silvijas Geikinas grāmata „Daugavpils teātris” un savu pirmizrādi piedzīvoja starptautisks muzikāls projekts "Mistera Ikss noslēpums" (rež. O. Šapošņikovs), pilsētas informācijas portālu Daugavpils24.lv informēja Janīna Ivanova, VSIA "Daugavpils teātris" Sabiedrisko attiecību vadītāja.
Jauniestudējums "Mistera Ikss noslēpums" ir balstīts uz I. Kalmana operetes "Cirka princese" motīviem. Taču šoreiz galvenā varoņa noslēpumu tika mēģināts atklāt nevis cirka arēnā, bet uz košas kabarē skatuves. Sižets ir pārcelts uz 1925.gada Rīgu – laiku un vietu, kur plauka naktsdzīve un jautrība, krustojās pavisam dažādu cilvēku un kultūru ceļi. Laiktelpa izteikta krāšņā scenogrāfijā un tērpos, par ko gādājušas mākslinieces Inga Bermaka un Agnese Leilande.
Jāatzīmē, ka Daugavpils teātra Misters Ikss atšķiras no visiem ierastā. Šajā operetē viņš nav aizvainots cilvēks, kurš slēpjas aiz maskas un ir spiests spēlēt klaunu. Viņš ir jauns, enerģisks cilvēks sevis meklējumos, kurš atteicies no visa, lai pilnveidotu sevi. Varonis, kurš nebaidās no tā, kas viņš ir, un ar degsmi aizstāv arī citus. Un mīlestības vārdā viņš ir gatavs uz visu.
Pirmizrādes vakarā novērtēt Daugavpils teātra aktieru, viesmākslinieku un režisora paveikto bija ieradies Saeimas deputāts Rihards Eigims, LR Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta nozaru politikas nodaļas referente Zane Beinare, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis, Daugavpils novada domes vadība un citi prominenti viesi.
Operete "Mistera Ikss noslēpums" daudziem skatītājiem atgādināja skaistu pasaku ar laimīgām beigām. Daugavpils teātra radošā komanda piekrīt šiem vārdiem, piebilstot: "Tā ir operete, kura rada vēlmi griezties elegantā valsī. Muzikāla pasaka, kura iedegs dvēselē īstu svētku sajūtas dzirksti. Stāsts, kurš liks noticēt patiesai mīlestībai".
Šī muzikālā pasaka tika veltīta traģiski bojāgājušā Latvijas Nacionālās operas kora mākslinieka baritona Igora Martaka piemiņai, kurš gatavojās kļūt par galvenās lomas atveidotāju. Izrādes režisors O. Šapošņikovs vēlējies, lai tādējādi Igora Martaka vārds netiktu aizmirts, bet dzīvotu līdz ar izrādi.
Uz sarakstu
