Orķestra "Rīga" izpildījumā skanēs Zvaigznes dienai veltīts koncerts
6.janvārī Mazajā ģildē notiks orķestra "Rīga" Zvaigznes dienai veltīts koncerts, aģentūru LETA informēja orķestra "Rīga" mārketinga speciāliste Linda Ausēja.
Koncerts sāksies plkst.19.00, un tajā orķestra "Rīga" mazais sastāvs diriģenta Valda Butāna vadībā kopā ar vokālisti Lauru Grecku un arfisti Jekaterinu Suvorovu radīs gaišu, romantisku un siltu noskaņu.
Koncertā skanēs Morisa Ravēla, Kloda Debisī, Gustava Mālera un Antonīna Dvoržāka mūzika. Koncerta programma veidota no impresionistu mūzikas, kas tapusi 20.gadsimta sākumā, un vēlīnā romantisma opusiem 19.gadsimta beigās.
Koncerta programmā iekļauta Ravēla svīta "Zossmāmiņas pasakas", kurā komponists iedvesmojies no 1697.gadā publicētā Šarla Pero pasaku krājuma "Mātes Zoss pasakas" un skaņās iedzīvinājis tādus pasaku tēlus kā Īkstīti, Skaistuli un Briesmoni, Apburto Princesi un citus. Šī Ravēla svīta rakstīta klavieru duetam, 1911.gadā pats komponists to orķestrējis, vēlāk zināma arī kā balets, bet mūsdienās - arī versija kamersastāvam, ko atskaņos orķestra "Rīga" mūziķi.
Arfiste Suvorova koncertā spēlēs Debisī "Danses Sacrée et Profane" jeb Sakrālo un laicīgo deju, kas 1904.gadā oriģinālā sacerēta īpaši arfai un stīgu kvintetam, bet Zvaigznes dienas koncertā tiks atskaņota versija solo arfai, 12 pūšaminstrumentiem, čellam un kontrabasam. Suvorova ir labi zināma arfas spēles pasniedzēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un vairāku orķestru arfiste, koncertējusi Latvijā, Lietuvā un Krievijā, piedalījusies daudzos projektos un ierakstos.
Mecosoprāna balss īpašniece Grecka interpretēs četras Mālera dziesmas, kuru pavadījumu nodrošinās pūšaminstrumentu sastāvs. Grecka savas ikdienas gaitas saista ar Latvijas Nacionālo operu, paralēli koncertējot ar dažādiem orķestriem un uzstājoties Latvijā, Norvēģijā, Beļģijā, Vācijā.
Līdzās Debisī, Ravēla un Mālera skaņdarbu jaunām versijām Zvaigznes dienas koncertā skanēs Dvoržāka Serenāde pūšaminstrumentiem op.44, kuras pirmatskaņojums notika 1878.gadā Prāgā ar autoru pie diriģenta pults un kurai iedvesmu komponists radis, klausoties Vīnes filharmonijā Volfganga Amadeja Mocarta Serenādi pūšaminstrumentiem.
Uz sarakstu
