"Nu Un" būs arī pēc "OKartes skatuves" beigām. Intevija.

Piektdien, 14.oktobrī, pirms koncerta muzikālajā bārā "Chill-Inn" Radio Valmiera studijā viesojās grupa "Nu Un", kas sniedza nelielu ieskatu šova "OKartes Skatuve" ikdienā un iknedēļas mūzikas radīšanas procesā. Turpinājumā neliels ieskats sarunā ar grupu.

Kas spēlē grupā "Nu Un"?

Nauris: Mūsu grupā spēlē četri pārliecināti... pārliecinoši vīrieši (smejas). Tātad, Didzis Bardovskis, Elvis Elmanis, Valters Osis...

Didzis: Un protams, Nauris, Brikmaņa kungs.

N: Jā, tādi mēs te esam salasījušies...

Vai salasīti?

D: Nu, jā. Drīzāk salasīti.

It kā jau esat pazīstami plašākām ļaužu masām, bet vai jūs varat pastāstīt, kāpēc ikvienam būtu jāzina grupa "Nu Un"?

D: Grupa "Nu Un", būtu jāzina, jo mēs esam muzikāli vispusīgi puiši. Mēs ļoti daudz domājam par mūzikas kvalitāti, ko mēs atskaņojam un dodam cilvēkiem. Mēs nemēģinām dot kaut ko, kas mums pašiem līdz galam nepatīk. Tieši tāpēc būtu jāzina grupa "Nu Un".

Saprotu, ka mūzika šobrīd ir viss, ar ko jūs nodarbojaties. Kāds tad ir tas dienas ritējums? Septiņos no rīta jau pamostamies ar ģitārām rokās?

N: O, tad es izstāstīšu dienas grafiku. Haris mūs katru dienu modina, sāk modināt jau pusdeviņos...

D: Haris ir tāds tā kā iedomu tēls. Viņš ar mums runā.

N: Runā no augšas (smejas)

Jums rādās halucinācijas, ka jūs modina iedomu tēls?

D: Visiem cilvēkiem, kas ir tur iekšā, viņš ir pavisam reāls un mums pat ir viņa vizualizācija, ko radījis Elvis Elmanis.

N: Viņam ir aptuveni simtu piecdesmit kilogrami. Cik garš viņš bija?

D: Sēdoša suņa augumā! (smejas)

Valters: Tā viņš pats arī saka un viņš no tā nekaunās.

Jūs esat viņu reāli redzējuši vai jums ir tikai nojausma, kā Haris izskatās?

Elvis: Viņš ir aptuveni izstāstījis savus parametrus un tad vienā iedvesmas dienā es viņu uzskicēju un tāds Haris arī ir palicis. Viņam tviterī ir tā bilde un tādu viņi cilvēki arī redz.

D: Par dienas režīmu...

N: Tātad pusdeviņos Haris modina, bet mēs nepieceļamies. Tad viņš uzliek hard-metal mūziku, bet neviens nereaģē, jo visi ir ļoti noguruši un neviens neceļas.

D: Tas ir mainīgi...

N: Jā, citreiz uzliek kaut ko mierīgu, piemēram, citreiz mūsu modina duets "Sandra" vai Kombuļu Inese. Bet tad tiešām pieceļamies (smejas).

D: Harim ir ļoti laba humora izjūta...

N: Beigās mēs pamostamies bez divām minūtēm deviņos, jo fakts ir tāds kā deviņos sākas tiešraide. Mums ir jāatrodas lielajā zālē, kur deviņos ir vingrošana.

Bet parasti deviņos tur neviena vēl nav...

D: Jo bez divām deviņos, mēs paspējam divu minūšu laikā iztīrīt zobus, paēst brokastis un nomazgāties. Savā ziņā alternatīva armijai...

N: Vēl katru rītu mūsu grupas Valters piedāvā Harim piecīti par to, lai viņš varētu gulēt vēl.

V: Bet katru rītu es saņemu atbildi, ka tikai ar trīsciparu skaitli mēs varam sākt domāt.

Ok, jūs pavingrojat, kas notiek tālāk?

N: Tad es mēs ejam atpakaļ gulēt, bet mums neļauj.

Pagaidi, es mēģinu saprast, kurā brīdī jūs ķeraties pie mūzikas instrumentiem.

V: Tad sākas striktais zāles sadalījuma režīms, jo ir sešas grupas un katra grib pamēģināt, bet pa vidu ir tiešraides. Nāk visādi speciālisti, kas ar mums runā par interesantām, vai ne pārāk interesantām lietām. Tad vēl paralēli kādai grupai notiek ieraksts, kāda tikšanās ar radio staciju. Un tad vakarā...

D: Noteikti nedrīkst aizmirst ēšanas pauzes.

N: Jā, ēšana! Visi domā, ka mēs tikai ēdam un guļam. Tā īstenībā arī ir (smejas).

D: Bet mums nav pīppaužu, tās mēs aizvietojam ar ēšanu.

V: Un vēl mēs barojam putnus.

Cik dziesmu nedēļas laikā jums jāsagatavo? Vai cik jūs saražojat?

V: Mums jāsagatavo divas dziesmas. Viena ir kaverversija, tas ir tā, ka mēs izpildām jau kādu gatavu dziesmu un veidojam savu aranžējumu, un ir bijušas arī tematiskās nedēļas. Piemēram, pagājušonedēļ bija Imants Kalniņš. Mēs izpildījām "Es šodien jūku prātā" savā redzējumā.

E: Un otra dziesma, kuru izpildām ir pašu sacerēta.

Tātad, ja šovā esat jau sešas nedēļas, tas nozīmē, ka esat jau sarakstījuši sešas dziesmas. Esat sadalījuši, kurš pēc kārtas katru nedēļu raksta attiecīgo dziesmu?

D: Vairāk vai mazāk mēs cenšamies iesaistīt katru grupas dalībnieku, lai vairāk vai mazāk atskaņotu visu dziesmas. Vēl tikai Valters līdz šim ir nedaudz apdalīts, neesam vēl atskaņojuši Valtera dziesmu.

V: Nu, man neļauj (smejas).

D: Bet tās dziesmas, kas tiek atskaņotas sestdienā, gala koncertā, nav tikai jaunas vai pavisam svaigas, rakstītas tur. Jo tie apstākļi mūzikas radīšanai varbūt nav tie labākie un pie tiem ir jāpierod, lai tu sāktu tajos kaut ko radīt. Līdz ar to daudzas dziesmas, ko mēs izpildām koncertos, ir iepriekš radītas vai iepriekš ir radīta kāda skice un dziesma pabeigta kopīgiem spēkiem.

Nedēļas laikā sagatavot divas dziesmas – tas nav maz. Nav iesācies kāds process, kurā jūs tās dziesmas vienkārši ražojat?

N: Dažu brīdi ir tāda sajūta, kad.... Liekās: kas tad ir? Jo parasti grupai spēlējot, nedēļas laikā sagatavot divas dziesmas liekās elementāri. Bet ir tas faktors, ka dziesmai jāskan perfekti, jo pirmkārt, auditorija ir milzīga, kas to skatās, otrkārt, tas ir tiešraidē, kur dzird katra instrumenta detaļas. Līdz ar to visam jābūt ļoti kārtīgi izstrādātam. Nav runa tikai par masu, kas skan, ir svarīgas arī nianses.

Salīdzinot ar citiem šoviem, kur bija diezgan ierobežota saskare ar ārpasauli, jūs esat diezgan brīvi. Skatos, ka jūs izmantoja datorus, telefonus... Jūs drīkstat arī zvanīt?

N: Mēs varam sazināties caur internetu, piemēram, ar cilvēkiem, kas mums ir nepieciešami saistībā ar koncertiem. Tāpat arī telefonus vairāk vai mazāk varam izmantot tikai internetam, jo zvanīt mēs nedrīkstam.

D: Es domāju, ka šī iespēja, kontaktēties ar ārpasauli, kaut kādā veidā arī jūtama koncerta rezultātā, jo mēs radam savu mūziku. Mums ir dota brīvība, lai mēs radītu labāk un mēs arī to darām labāk nekā visi iepriekšējie šovi līdz šim.

Protams, neapvainojaties. Bet nav mazliet sakāpis galvā?

N: Nē.

D: Spried pats.

Grūti teikt, es jūs pirms tam nepazinu.

V: Mēs par to esam runājuši arī pirms šova, kad zinājām, ka iesim iekšā. Kā tas būs, kā tas mūs iespaidos un es domāju, ka nevienam reāli nav sakāpis galvā. Mēs pie tā arī piedomājam, lai viss būtu kārtībā.

N: Bet ar to iedomību ir tā, ka daudzi draugi uz tevi skatās savādāk. Viņi tevi satiek un gaida kaut ko savādāku. Un tā kā zini, ka viņi to gaida, tu sāc it kā uzmanīties, līdz ar to tu izklausies mazliet dīvains.

Kā jums šķiet – grupa "Nu Un" būs ilgstošs projekts? Jūs spēlēsiet kopā arī pēc šova? Vai arī beigsies šovs un beigsies grupa "Nu Un".

V: Nē, tā nebūs

N: No sākuma bija tā, ka mēs nācām uz šovu, lai pierādītu sevi individuāli, bet saprotot, ka grupā spēlē kopā ar kādu, tas neder. Mēs visi nevaram būt galvenās personības, līdz ar to mēs nonācām pie kompromisa, ka dziesmās visi rotējam uz maiņām. Mums nav neviena līdera, neviena konkrēta solista – tādi ir visi. Jo parasti ir tā, ka galvenais līderis ir solists un viņš ir tas, ko visi atceras. Mūsu koncepts ir tāds, ka mēs visi esam līderi, kurus, atceras un galvenais ir tas, ka mēs sapratām, ka šādu komplektu gribam saglabāt.

D: Un vēl viena lieta, kāpēc šī grupa nav tikai pagaidām uz šova laiku, ir tas, ka esam arī sākuši darbu pie sava albuma, kurā tiks apkopotas visas mūsu dziesmas.

Vairāk foto šeit: http://radiovalmiera.lv/foto-radio-valmiera-studija-koncerte-grupa-nu-un

Intervija, papildināta ar tās laikā veiktajiem mūzikas ierakstiem, lasāma šeit: http://melo-manija.blogspot.com/

Uz sarakstu