No reģionālajiem izdevumiem vislielākais abonementu samazinājums ir Valmieras laikrakstam "Liesma"
Pēdējā mēneša laikā visstraujāko abonementu skaita samazinājumu piedzīvojis Valmierā izdotais laikraksts "Liesma" - līdz 1.jūlijam šim preses izdevumam abonementu skaits samazinājies par 301. Gada laikā tā abonementu skaits samazinājies par 285 interesentiem, tomēr laikrakstam vēl joprojām ir trešais lielākais abonementu skaits Latvijas reģionos.
Lasītākais reģionālais preses izdevums ir "Kurzemes vārds", kura abonementu skaits jūlijā ir 5751, kas ir par 181 interesentu mazāk nekā jūnijā un par 209 mazāk nekā pagājušā gada jūlijā.
Otrs populārākais izdevums Latvijas reģionos ir Cēsu laikraksts "Druva", kuru līdz 1.jūlijam pasūtījuši 4549 iedzīvotāji un uzņēmumi. Šī izdevuma abonementu skaits mēneša laikā samazinājies par 264, bet gada laikā - par 287.
Kopumā līdz 1.jūlijam Latvijā bija 57 395 reģionālo preses izdevumu abonementu, kas ir par 2818 mazāk nekā pirms mēneša, bet gada laikā šis skaits samazinājies par 3304 abonementiem.
Mediju eksperts Vidzemes augstskolas lektors Jānis Juzefovičs norāda, ka, lai arī reģionālās preses auditorijas lēnām, bet neatlaidīgi, samazinās, tomēr ar šo kritumu auditorijas rādītāji ir drīzāk raksturojami kā stabili.
"Reģionālās preses stabilās pozīcijas lielā mērā balstās auditorijas paradumos - lai arī, iespējams, daudzās ģimenēs vietējo avīzi lasa maz un pavirši, to tomēr pērk vai abonē pieraduma pēc, turklāt vietējā preses piegādā informāciju, kuru grūti aizstāt ar citiem informācijas kanāliem - nacionālie mediji maz interesējas par to, kas notiek ārpus Rīgas," skaidro mediju eksperts.
Vienlaikus viņš atzīmē, ka īpaši lielajās pilsētās patlaban nostiprinās lokālie ziņu portāli, kas noteikti jau tagad ir vismaz daļēji pārdalījuši vietējās preses auditoriju.
Savukārt daudzi vietējie preses izdevumi joprojām skatās ar lielu piesardzību uz tiešsaistes vidi, interneta platformā ienāk negribīgi un joprojām savus biznesa modeļus balsta lielākoties uz lojālās auditorijas lasīšanas paradumiem.
"Tādējādi galvenais produkts joprojām ir drukātā avīze, un internets saņem krietni mazāku uzmanību, bet ilgtermiņā tā var būt dzīvot nespējīgāka pieeja, jo lojālā auditorija noveco, jauna klāt nenāk, bet tur, kur varētu piesaistīt jaunu auditoriju - internetā -, vietējās preses pārstāvniecība kopumā ir vāja. Taču vēlāk varētu būt grūti ienākt tirgū ar saviem interneta projektiem, jo auditorija var būt jau sadalīta starp esošajiem tirgus spēlētājiem," uzskata Juzefovičs.
Kā ziņots, reģionālā prese neizzudīs, taču izdevējiem būs jāpielāgojas ekonomiskajai situācijai un tendencēm, lai turpinātu darbību, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja reģionālā laikraksta "Zemgale" izdevēja SIA "Firma Zemgale" direktors un Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis.
Reģionālās preses abonentu skaits turpina samazināties, tomēr tāda ir gada ierastā dinamika, kad gada beigās un sākumā interese ir lielāka, bet vasaras mēnešos - ļoti zema, klāstīja Līcis, gan norādot, ka laukos cilvēku paliek mazāk, līdz ar to samazinās arī kopējais pieprasījums pēc reģionālajiem preses izdevumiem.
"Reģionālie laikraksti sniedz iedzīvotājiem lokālu informāciju, kas interesē tikai konkrēti viņus, un, ja šis skaits samazinās, krītas arī preses abonentu skaits. Par situācijas uzlabošanos ir gūti spriest, jo reģionālo laikrakstu izdevējus ietekmē gan pieaugošās elektrības un degvielas cenas, gan valsts kopējā politika. Piemēram, patlaban nav zināms, vai presei arī nākamgad tiks saglabāta samazinātā pievienotās vērtības likme un vai būs valsts dotācijas," atzīmēja Līcis.
Taču viņš uzskatīja, ka reģionālā prese neizzudīs, bet izdevējiem būs jāpapūlas un jāpielāgojas, lai turpinātu izdzīvot un attīstīties.
Uz sarakstu
