Nākamā gada budžeta veidošanas gaitā meklēs gan ietaupīšanas, gan ieņēmumu palielināšanas iespējas
Valdība atbalstīja makroekonomisko rāmi nākamā gada budžeta veidošanai. 2016.gada valsts budžetu plānots veidot, balstoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 3% apmērā. Vidējā inflācija prognozēta 2% apmērā.
Balstoties šajos rādītājos, nākamā gada vidējā termiņa budžets ir apstiprināts ar 100 miljonu deficītu. Līdz ar to Ministru kabinetam ir uzdevums rast līdzekļus papildu ieņēmumos vai pārskatīt programmas 100 miljonu eiro apmērā, lai sasniegtu budžeta deficīta mērķi mīnus 1%, teica finanšu ministrs.
Finanšu ministrijas (FM) paziņojumā medijiem teikts, ka nākamgad vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas scenārija ir prognozēts 1,4% apmērā no IKP. Tas par 96,8 miljoniem eiro pārsniedz pieļaujamo deficīta līmeni, kas ir 1%. Tādējādi valdībai ir nepieciešams diskutēt un lemt par īstenojamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka budžeta deficīts nepārsniedz 1% no IKP. Visām ministrijām nepieciešams izprotoši izvērtēt savus pieprasījumus, ņemot vērā gan ekonomikas attīstības tempu, gan valdības prioritātes, aicina FM.
FM brīdina, ka, pārkāpjot 1% deficīta slieksni, ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus prioritāšu finansēšanai. Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.
Turpmākajos trīs gados vispārējās valdības budžetā ir pieļaujams šāds deficīts – 2016. un 2017.gadā 1% no IKP un 2018.gadā 0,8% no IKP apmērā.
Raugoties uz fiskālās situācijas attīstību vidējā termiņā, scenārijs pie nemainīgas politikas paredz, ka 2017.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts būs 0,3% no IKP, savukārt 2018.gadā tiek prognozēts, ka ieņēmumi pārsniegs izdevumus, tādējādi veidojot pārpalikumu 0,5% no IKP. Ievērojot fiskālās disciplīnas normas, 2017. un 2018.gadā vispārējās valdības budžetā ir pieļaujams deficīts un tādējādi 2017.gadā jaunu politikas iniciatīvu finansēšanai pieejamais finansējums ir 205 miljoni eiro un 2018.gadā tas ir 367 miljoni eiro.
Latvijas fiskālās politikas stratēģijas pamatā ir nosacījums, ka strukturālais deficīts ilgtermiņā nedrīkst pārsniegt 0,5% no IKP.
Nākamā gada budžetā nepieciešami arī līdzekļi valdības prioritātes finansēšanai - prioritāte ir iekšējā un ārējā drošība. "Darbs būs nopietns, jāstrādā būs ļoti aktīvi, un ministriem būs jāstrādā kā komandai," sacīja finanšu ministrs. "Ja uzskatīsim, ka aizstāvēsim tikai savas nozares intereses, būs samērā grūti šādu fiskālo barjeru pārvarēt," teica Reirs.
Ministrs ir izveidojis koalīcijas darba grupu budžeta jautājumu skatīšanai. Grupa sāks darbu, meklējot iespējas iegūt līdzekļus, gan samazinot izdevumus, gan pārskatot ieņēmumu prognozes un iespējas palielināt ieņēmumus.
Lai neiespaidotu kolēģu domas, Reirs atturējās paust savu nostāju, kur līdzekļi būtu ietaupāmi un kur gūstami papildu ieņēmumi.
Pamata nodokļi netiks skarti, pievienotās vērtības nodoklis netiks mainīts, taču iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir diskusiju jautājums, sacīja ministrs.
Uz sarakstu
