Lietuva lūgs Eiropas Savienībai 32 miljonus piensaimnieku atbalstam
Uz šo tikšanos ministre aicinājusi doties arī premjeru Aļģirdu Butkeviču, kas pēdējo nedēļu laikā rīkojis vairākas apspriedes par situāciju piensaimniecības nozarē.
Kā norādīts ministrijas paziņojumā, piensaimniecība ir viena no stiprākajām Lietuvas lauksaimniecības nozarēm, taču situācija tajā ir sarežģīta, piena iepirkuma cenas pašlaik ir zemākas par pašizmaksu, lauksaimniekiem draud bankrots, bet piena nozarei - sabrukums, tādēļ Lietuva nolēmusi lūgt Eiropas Komisijas atbalstu.
Lēsts, ka Lietuvā piena ražotāju ieņēmumi par pārdoto pienu no 2015.gada janvārim līdz jūlijam bijuši aptuveni par 30% zemāki nekā attiecīgajā laika posmā pērn.
"Lietuvas lauksaimnieki kopā ar pārējo Baltijas valstu lauksaimniekiem pēdējā laikā saņem viszemāko cenu visā Eiropas Savienībā - aptuveni par 25% zemāku par ES vidējo līmeni. Šā gada jūlijā vidējā svaigpiena cena Lietuvā bija tikai 20,7 eiro par 100 kilogramiem. Tā turpina kristies un saskaņā ar provizoriskiem datiem jūlijā bija aptuveni 20,1 eiro par 100 kilogramiem. Mazajiem piena ražotājiem tiek maksāts vēl mazāk - tikai aptuveni 15 eiro par 100 kilogramiem, bet tieši viņu mūsu valstī ir vairākums - aptuveni 74% saimniecību Lietuvā tur no vienas līdz piecām govīm. Lai gan pamazām to kļūst mazāk, piena saimniecību struktūras pārmaiņas nav ātrs process," norāda ministrija.
Tā atgādina, ka Lietuva ir piena produktu eksportētāja un dažādu piena produktu veidā izved uz ārvalstīm vairāk nekā 60% no visa pārstrādātā piena.
"Zaudējot Krievijas tirgu, mūsu valsts pārstrādātājiem nākas pārorientēties uz citām valstīm, bet tas nav vienas dienas process - jo vairāk tādēļ, ka patērētāju vajadzības ir dažādas un nākas pārskatīt visas produkcijas sortimentu," atzīts ministrijas paziņojumā.
Lēsts, ka prasītie 32 miljoni eiro palīdzēs daļēji kompensēt 2015.gada astoņos mēnešos pieredzētos zemnieku zaudējumus.
Tiekoties ar ES Lauksaimniecības komisāru, paredzēts apspriest arī Lietuvas problēmas, kas saistītas ar Āfrikas cūku mēri, un ES iespējas lielākā mērā finansēt cīņu ar tām.
Uz sarakstu
