Liepājas muzejā atklāta izstāde, kas valstī tiek izrādīta pirmo reizi
Liepājas muzejā trešdien, 13.janvārī, tika atklāja jauna un pilnīgi unikāla keramikas darbu izstāde ''Latvijas keramika (1924-1944)''. Tā izveidota pateicoties mecenāta, kolekcionāra un labdarības fonfa ''Paaudze'' dibinātaja Pētera Avena iniciatīvai – viņš izstādi veidojis no savas privātkolekcijas eksemplāriem.
Kā pilsētas informācijas portāls Liepaja24.lv novēroja izstādes atklāšanas laikā, izstādē pārstāvētie divdesmit gadi Latvijas mākslas vēsturē ir īpaši, jo šajā laikā krasi iezīmējas divi profesionālās mākslas attīstības virzieni, divi "spārni", ko nosacīti varētu dēvēt par "akadēmisko" un "moderno".
Pēteris Avens atklāti ir uzsvēris, ka jūt emocionālo saikni un tuvību ar Latviju, apzinās un novērtē savu latvisko izcelsmi. Savu pēdējos gados izveidoto mākslinieciski augstvērtīgo Rīgas mākslas porcelāna un keramikas kolekciju mecenāts ir nolēmis turpmāk glabāt un rādīt Latvijā.
Kā savā izstādes atklāšanas uzrunā minēja Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla: "Liepājas muzejs ir ieguvis tiesības sabiedrībai parādīt Pētera Avena kolekcijas darbus. Šie divdesmit gadi ir tas brīdis, kad Latvijā dzimst profesionālā māksla – keramika. Šos darbus, kas ir ārkārtīgi nozīmīgi Latvijas mākslas vēsturē, ir iespēja apskatīt Liepājas muzejā un tas ir pateicoties Pētera Avena fondam "Paaudze" un izstādes kuratorei un mākslas zinātniecei Ludmilai Neimiševai."
Kā pilsētas informācijas portālam Liepaja24.lv atklāja Ludmila Neimiševa, kad pirms gada viņa uz Liepājas muzeju atvedusi porcelāna kolekciju un sajutusi Liepājas muzeja auru, nolēmusi, ka noteikti jāatved arī šī latviskā keramikas kolekcija.
Uz izstādes atklāšanu bija ieradies arī Liepājas Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Vitkovskis, kurš pēc ilgas sarunas ar izstādes kuratori atzina: "Pirms izstādes atklāšanas man bija tāda unikāla iespēja, ka Neimiševas kundze man nedaudz vairāk pastāstīja par šiem darbiem un es jūtos iespaidots par šo nozari. Ja mēs paskatāmies vēsturē, podniecībai jau senos laikos bija sadzīviska nepieciešamība un gadu simtos arī latviešiem tā ir bijusi nodarbe un amats un šodien, šeit, man to gribas saukt par mākslu, par smalku un apbrīnojamu mākslu."
Savukārt Ludmila Neimiševa izteica lielu paldies Liepājas muzeja darbiniekiem, kas ar tik lielu rūpību un organizētību rīkoja izstādi. Kā atzina Neimiševa: "Tādu skaistu noformēšanu un plānošanu kā Liepājas muzejā, es nekur neesmu redzējusi!"
Latvijā keramikai ir senas tradīcijas – podniecība bija vispieprasītākā tautas mākslas nozare, un 20.gadsimtā tradicionālās keramikas ražotnes darbojās visos reģionos, sevišķi aktīvi – Latgalē.
Profesionālo mākslinieku interese par keramiku parādījusies jau 20.gadsimta pirmajās desmitgadēs mākslinieku Pētera Šteinberga (1874-1938), Jūlija Madernieka (1870-1955), Anša Cīruļa (1883-1942) nacionāli romantiskajā daiļradē.
Uz sarakstu
