Kinoteātris "Auseklis" reorganizācijas priekšā
Jau vairāku gadu garumā tiek spriests par kinoteātra "Auseklis" iespējamo turpmāko darbību, jo mainoties laikmetam, mainās arī tehnoloģijas. Kinoteātri visā Latvijā šogad pāries uz digitālo formātu. Tas nozīmē, ka, lai varētu demonstrēt jaunākās kinofilmas, kinoteātris ir jāaprīko ar nepieciešamajām tehnoloģijām, kas izmaksā vidēji ap 50 000 latu jeb 72 000 eiro, pilsētas informācijas portālu Talsi24.lv informēja Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede.
Talsu novada pašvaldības aģentūras "Auseklis" direktora pienākumu izpildītāja Ija Reile-Krūmiņa informē, ka šobrīd kinoteātris ir aprīkots ar aparatūru, kas ļauj demonstrēt tikai 35 mm formāta kinofilmas. Latvijā lielākie filmu izplatītāji SIA "Forum Cinema" un SIA "ACMEFilm" no šāda formāta atteiksies jau ar 2014.gada janvāri, tas nozīmē, ka kinoteātrī "Auseklis" kinofilmas būs skatāmas vēl līdz februāra vidum.
"Tiek domāts, kā pilnvērtīgi izmantot kinoteātra telpas un nodrošināt filmu demonstrēšanu, jo pašvaldībai patlaban nav iespēju nodrošināt tik lielu finansējumu, lai iegādātu nepieciešamo aparatūru. Lai kinoteātri uzturētu, tā darbība visu laiku pamatā tiek dotēta no pašvaldības budžeta, jo ieņēmumi no ieejas biļetēm ir nelieli, " par tālākajiem kinoteātra telpu izmantošanas un darbības plāniem stāsta Talsu novada pašvaldības izpilddirektors Aldis Vilsons.
Iepazīstoties ar Talsu kinoteātra "Auseklis" saimniecisko darbību, redzams, ka gadu no gada skatītāju skaits, līdz ar to ieņēmumi par biļetēm strauji sarūk. 2011.gadā tika iekasēti 18 986 lati, no kuriem 8942 latu par filmu nomu, 2012.gadā iekasēti 18254 lati, no kuriem par filmu nomu samaksāts 8943 latu, bet 2013.gadā no skatītājiem iekasēti 14730 lati, bet par filmu nomu samaksāts 8621 latu, kas ir 60% no ieņēmumiem. Savukārt pašvaldība kinoteātra uzturēšanā katru gadu iegulda aizvien vairāk līdzekļu. Proti, 2011.gadā pašvaldība kinoteātra uzturēšanai dotējusi 23870 latu, 2012.gadā - 34805 latu, bet 2013.gadā – 35294 latu.
Jautājums par kinoteātra reorganizāciju un aprīkošanu ar jaunām tehnoloģijām velkas jau vismaz divu gadu garumā. Sākotnēji cerības tika liktas uz ES finansiālo atbalstu kinoteātra digitalizācijā, bet līdz šim risinājums tā arī nav rasts, turklāt ēkai nepieciešama arī jumta konstrukciju maiņa. Patlaban pašvaldībā ir izveidota darba grupa, kas strādā, lai rastu optimālāko risinājumu kinoteātra turpmākai darbībai.
Jāatzīmē, ka Latvijā ārpus Rīgas kinoteātri darbojas vēl tikai lielākajās pilsētās – Valmierā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī un Siguldā.
Uz sarakstu
