Kasjanovs: Visticamāk, ekonomikas izaugsme arī turpmāk balstīsies uz privāto patēriņu

Vidējā termiņā stiprinoties ārējam pieprasījumam, pieaugs arī eksports, tomēr devumu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē daļēji dzēsīs importa kāpums. Darba tirgus uzlabojumi, lai arī ne tik raiti kā iepriekš, ļaus arī turpmāk augt mājsaimniecību rīcībā esošajam ienākumam, tādējādi stimulējot patēriņu. Tomēr šāds ekonomikas modelis var nodrošināt tādu izaugsmi, kāda piedzīvota pēdējos pāris gadus - 2-3%, vietnē "makroekonomika.lv" raksta Kasjanovs.

Viņaprāt, lai sasniegtu straujāku izaugsmi, būs jāīstenojas kādam no vairākiem faktoriem. Viens no tiem - jāatsākas aktīvākai hipotekārajai kreditēšanai, kas varētu atdzīvināt nekustamā īpašuma tirgu un vēlāk arī atbilstošo segmentu būvniecībā. Vai arī straujāk jāaug ārējam pieprasījumam - jāatsākas stabilai eirozonas valstu izaugsmei, jāsamazinās ģeopolitiskajiem riskiem. Vēl viens no faktoriem, kas varētu sekmēt straujāku izaugsmi, ir mājsaimniecību un/vai uzņēmēju pārliecības par šodienas un rītdienas ekonomisko stāvokli uzlabošanās. Tas mazinātu mājsaimniecību un uzņēmumu tieksmi uzkrāt līdzekļus un vairotu uzņēmēju riska apetīti jaunu investīciju veikšanai.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto ātro novērtējumu IKP šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0,4%, izņemot sezonālo ietekmi. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni IKP auga par 2,5%.

Kasjanovs atzīst, ka līdz šim pieejamā operatīvā informācija jau rādīja, ka IKP trešajā ceturksnī varētu augt nedaudz lēnāk nekā iepriekšējos ceturkšņos. Galvenais signāls tam bija trešā ceturkšņa (pagaidām gan zināms vien divu mēnešu rezultāts) apstrādes rūpniecības rezultāts, kas pēc straujā kāpuma pirmajā un otrajā ceturksnī trešajā ceturksnī nedaudz piebremzēja. Arī transporta nozares operatīvie dati (pārkrauto kravu apjoms ostās) trešajā ceturksnī ir vāji. Pagaidām nav pieejami dati par būvniecības nozari, bet nozarē vērojama zināma stagnācija, ko arī apliecina Eiropas Komisijas apkopoto noskaņojuma rādītāju kritums.

Latvijas Bankas ekonomists atzīmē faktorus, kas veicinājuši IKP izaugsmi. Šogad nu jau tradicionāli trešajā ceturksnī labu sniegumu uzrādīja mazumtirdzniecība, kurai ir 4,7% gada pieaugums. Būs interesanti pilnajā IKP izvērsumā pēc mēneša redzēt, vai pēdējā laikā ārkārtīgi svārstīgā vairumtirdzniecības nozare arī spējusi turēt līdzi mazumtirdzniecības veiksmīgajam sniegumam vai tomēr padevusies ārējās tirdzniecības vājumam - vairumtirdzniecība vairāk nekā mazumtirdzniecība saistīta ar eksportu. Vēl viens faktors, kas pozitīvi pārsteidza, ir trešā ceturkšņa enerģētikas sniegums. Faktoru kombinācija: zemas gāzes cenas, augsts pieprasījums Latvijas-Lietuvas elektroenerģijas tirgošanas apgabalā, ierobežota pārvade starpsavienojumos - izraisīja sezonai netipiski lielu elektroenerģijas ģenerāciju koģenerācijas stacijās - par 30,1% vairāk salīdzinājumā ar 2014.gada trešo ceturksni.

Uz sarakstu