Kā Līgo svētkus svin Valmierā pazīstamas Līgas
(Foto: valmiera24.lv)
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes nodaļas vadītāja vietniece Līga Ābola Līgo svētkus un Jāņus pavada Smiltenē, kopā ar ģimeni un radiem, taču pēdējo gadu laikā, pirms svētkiem ar draugiem atzīmē arī Vasaras saulgriežu laiku.
"Līgo svētkus un Jāņus jau ierasti svinu kopā ar ģimeni un radiem. Mēs visi tiekamies Smiltenē un svētkus aizvadām ar dažādām tradīcijām - baudām Jāņu sieru, alu, gaļu, kurinām ugunskuru un notiek dažādas ģimeniskas kopā būšanas aktivitātes".
Šogad Vasaras saulgriežu laiku pirms svētkiem Ābola iecerējusi pavadīt Siguldā, kur no 19. līdz 21.jūnijam atpūtas kompleksā "Brūveri" notiks jau trešais Saulgriežu jogas un mūzikas festivāls. Citus gadus viņa apmeklējusi Jāņu ielīgošanu Valmiermuižas alus darītavas.
Vaicāta, kā vecāki izvēlējušies dot vārdu Līga, Ābola norāda: "Stāsts pavisam vienkāršs. Kad piedzimu, vecāki saprata, ka ģimenē nav neviena Jāņa un Līgas - nu tā pavisam tuvā radu lokā, tādēļ viņi nolēma dot vārdu Līga, lai var skaisti svinēt svētkus."
(Foto: Valmiera24.lv)
Valmieras pagasta kultūras nama vadītāja Līga Stebere ik gadu piedalās dažādos svētku ielīgošanas pasākumos, arī Līgo naktī viņa visbiežāk vada koncertus, balles un citus pasākumus, bet ar ģimeni svētki tiek svinēti 24.jūnijā.
"Tā kā teju katrs ģimenes loceklis dzied, dejo vai vada pasākumus, Līgo svētkus nepavadām kopā, jo katrs strādā un piedalās citos pasākumos, tādēļ tradicionāli esam iecienījuši sanākt kopā 24.jūnijā. Ar mājiniekiem svētkus svinam dārzā. Rīts iesākas ar skaļu mūziku, lai kaimiņi zina, kurp jādodas svinēt Jāņu diena. Svētkos parasti galdā ceļu pašas skābētus mazos gurķīšus, neizpaliek arī žāvētas zivis no Burtnieku ezera, siers un gaļa. Arī akordeons ir mans svētku sabiedrotais, jo bez mūzikas neiztikt," stāsta Stebere.
Arī šogad Stebere piedalīsies vairākos ielīgošanas pasākumos - 20.jūnijā viņa piedalījās Burtnieku novada Dziesmu un deju svētkos Matīšos, Jāņu ielīgošanas pasākumā "Saulgriezis 2015" pie Valmiermuižas alus darītavas, 21.jūnijā devās uz Jāņu ielīgošanas balli Bērzainē, savukārt Līgo vakarā izklaidēs viesus Līgo nakts ballē Grundzālē.
Stāstot par to, kā vecāki nolēmuši dot viņai vārdu Līga, Stebere smej un stāsta, kādu atgadījumu no dzīves: "1989.gadā iestājos tehnikumā, kurā pasniedza kursu par folkloru un etnogrāfiju. Kad pasniedzēja iepazinās ar studentu sarakstu, viņa izbrīnā vēlējās redzēt, kurš ir tas cilvēks, kuram vecāki devuši vārdu Līga, ņemot vērā, ka mans uzvārds ir Stebere. Steberis tiek uzskatīts par auglības buķeti. Kad senāk labību sēja kūlīšos, meitas satina divus burkānus un sīpolus buķetē un paslēpa rudu statā. Puisis, kurš atrada paslēptu steberi, tas to meitu tajā naktī dabūjis sev. Savukārt, Līga ir Līgo nakts auglības simbols, tā nu pasniedzēja ļoti brīnījās, ka vecāki meitai ar tik ģeķīgu uzvārdu devuši vārdu Līga. Kad piedzimu, tēvs vēlējās man dot latvisku vārdu, jo arī viņa vārds ir latvisks - Pēteris, tādēļ man izvēlējās Līga"
(Foto no personīgā arhīva)
Valmieras Bērnu Sporta skolas (VBSS) direktore Līga Dzene svētkus dosies svinēt uz laukiem Vecpiebalgas novadā - tur ik gadu kopā sanāk liela radu saime, lai kopīgi aizvadītu svētkus.
"Siers, alus, ugunskurs,līgo dziesmas - tās ir galvenās Jāņu un Līgo svētku tradīciju sastāvdaļas.
Tā kā esmu diezgan aktīva, man nepatīk sēdēt pie svētku galda un tikai ēst un dzert. Man patīk kustība. Spēles, rotaļas, atrakcijas, dejas. Lai ir jautri un līksmi visiem," stāsta Dzene.
Viņa gan norāda, ka ne katru gadu izdodas būt kopā ar radiem Vecpiebalgā. Darba specifikas dēļ svētku laikā ir nācies būt izbraukumā dažādās sporta sacensībās.
Stāstot par sev izvēlēto vārdu, Dzene min: "Vecākiem viens no sākuma variantiem bija vārds Vineta. Mammai tomēr vairāk patika Līga, tēvam Mārīte. Tā nu man dzimšanas apliecībā tēvs piereģistrēja divus vārdus Līga-Mārite. 16 gadu vecumā, izņemot pasi, man vajadzēja izvelēties tikai vienu vārdu, jo abus laikam likums neatļāva. Es paliku pie vārda Līga, jo visi mani tā arī uzrunāja."
Uz sarakstu
