Jaunburtnieku skola dzīvo "zaļi"
Sācies jaunais mācību gads, daudzas izglītības iestādes ir skārušas pārmaiņas. Par jaunumiem Jaunburtnieku pamatskolā stāsta skolas direktore Sarmīte Freimane.Vai šajā mācību gadā skolā darbu ir sācis arī kāds jauns pedagogs? Vai viegli piesaistīt kvalificētu darbinieku? Vai var nodrošināt "slodzes" visiem pedagogiem?
Šogad Junburtnieku pamatskolā uzsācis darbu jauns pirmsskolas pedagogs. Ir grūti piesaistīt kvalificētus darbiniekus, jo tādi ir pilsētā, laukos reti. Slodzes pedagogiem varētu būt mazākas, bet atalgojums lielāks. Taču ņemot vērā, ka ir otrādi - slodze jāpievelk, cik lielu vien var atļauties, lai kaut ko nopelnītu. Vismaz tiem skolotājiem, kas brauc no Valmieras, jo citādi viņiem nav jēgas braukt un tērēt ceļā līdzekļus.
Kāds ir audzēkņu skaits? Vai vairāk kā pērn? Kāda ir dinamika?
Jaunburtnieku pamatskolā ir astoņdesmit skolēni sešpadsmit pirmsskolas audzēkņi. Divdesmit divi no tiem darbdienu vakaros paliek skolas internātā. Diemžēl skolā šogad ir mazāk audzēkņu. Līdz šim skaits turējās, pat nedaudz pieauga, taču šogad, dažādu iemeslu dēļ strauji saruka.
Kādi interešu pulciņi pieejami? Vairāk vai mazāk kā citus gadus?
Skolas audzēkņiem ir dažādas iespējas aizpildīt brīvo laiku. Daļa skolēnu dejo tautiskās dejas, dzied korī, ansamblī. Bērni labprāt iesaistās teātra spēlē, dažādās sportiskās aktivitātēs, apmeklē daudzveidīgus rokdarbu pulciņus.
Vai skolā ir iegādāts papildus aprīkojums, ierīkotas jaunas klases?
Iespēju robežās ir aprīkotas klases, iekārtota jauna pirmsskolas grupiņa pusotra gada jauniem mazuļiem. Viss tiek paveikts ar darbinieku lielo entuziasmu un novada piešķirtajiem līdzekļiem.
Kādi lielākie pasākumi šogad skolā paredzēti?
Lielākais notikums šogad ir Eko skolas karoga saņemšana. Svinīgais brīdis paredzēts 2.oktobrī. Katru gadu skolā notiek daudz dažādi pasākumi - nakts tusiņš, Lāpu gājiens, Valsts svētki, Ziemassvētki, Mātes dienas koncerts un daudzi citi pasākumi.
Nosauciet jūsu skolas atšķirību no citām skolām?
Jaunburtnieku skolā ir internāts. Esam skola, kura pati audzē ābolus, plūmes, bumbierus, burkānus, kolrābjus, gurķus, kāpostus, tomātus un citus dārzeņus. Tos konservē. Mūsu audzēkņi visu mācību gadu kopgalda ēdienreizēs ir nodrošināti ar konservētiem un svaigiem dārzeņiem. Bērni paši pavasaros sēj, vasarā ravē, rūpējas par ražu, bet ziemā ar gardu muti mielojas un cienā ciemiņus. Pavasaros mēs dzeram kļavu un bērzu sulu, bet ziemā gripas laikā ēdam ķiplokmaizītes. Esam ekoskola jau trešo gadu un zaļi dzīvojam. Paši sējam audzējam stādus skolas puķudobēm, kas vasarā priecē visus. Laipni gaidīti ciemos!
Kā vērtējat pedagogu atalgojumu sistēmu valstī?
Atalgojums ir pazemojoši mazs, jo pedagogi, kā arī citi skolas darbinieki dara valstij ļoti svarīgu darbu- sagatavo nākotnei Latvijas izaugsmei derīgus cilvēkus, kas prasa daudz laika, mīlestības, nesavtīguma un līdzekļu, ko citu profesiju pārstāvji tomēr nespēj sniegt valstij! Protams, liela daļa no tā visa būtu jāpaveic ģimenei, taču prakse rāda, ka laukos maza cilvēka veidotāji par lielu, stipru un gudru cilvēku pārsvarā ir skolas rokās. Tautas nākotne ir bērni, tātad skola dara vissvarīgāko darbu, bet lielāka alga par darba likmi ir 280 Ls (valsts minimālā alga ar janvāri būšot 250 lati - un tas neskars pedagogus) - starpība 30 lati cilvēkam bez izglītības pret cilvēku ar izglītību, zinātnisko grādu, ko pārsvarā pedagogs ir ieguvis par maksu. Skumji! Uz sarakstu