Iespējams, atpazīts Skaņākalna aprakstītājs (video)
Skaņākalna dabas parks ir Salacas ielejas dabas parka sastāvdaļa, un, saskaņā ar Ministru Kabineta 1999.gadā pieņemtajiem "Noteikumiem par dabas parkiem", tajā esošā Skaņākalna klints un citi objekti ir īpaši aizsargājami.
Tomēr ar likumpārkāpējiem šādos gadījumos cīnīties ir grūti. Kā informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas darbiniece, teorētiski inspektoram ir tiesības šādus pārkāpējus aizturēt, bet tad tie ir jāpieķer notikuma vietā pārkāpuma izdarīšanas brīdī, kas ir praktiski neiespējami.
"Skaņākalna parkā desmit gadu laikā šādus pārkāpējus pieķert izdevies varbūt divas trīs reizes," apstiprina parka direktors Valdis Kampus.
Šoreiz aculiecinieka video, iespējams, ir palīdzējis identificēt vaininieku. Vadoties pēc vīrieša ieskrāpētā uzraksta "divespace" un vizuālas līdzības, TvNet lasītāji komentāros norādījuši, ka pārkāpējs varētu būt interneta vietnē http://divespace.lv/sbcms.php?m1=12&lng=570 redzamais vīrietis vārdā Artūrs. Kaut gan informācija par vīrieša identitāti nav oficiāli apstiprināta, šādiem video ir potenciāls ievērojami atvieglot likumsargājošo iestāžu darbu.
Video autore Diāna atklāj, ka uzņēmusi un publicējusi video, lai "cilvēkam liktu justies neērti par izdarīto. Visi mēdz kļūdīties, bet katram ir sirdsapziņa un kauna sajūta. Iespējams, ieraugot sevi video, vīrietim būs neērti un viņš aizdomāsies, veikt otrreiz šādas darbības vai nē."
Valmiera24.lv sazinājās ar personu, kuru interneta komentētāji norādījuši kā iespējamo pārkāpēju, taču vīrietis ne e-pastā, ne telefoniski nevēlējās sniegt nekādus komentārus.
Parka direktors V.Kampus pēc video noskatīšanās norāda, ka šādu pārkāpumu fiksēšana, protams, ir atbalstāma, bet konkrēti šajā gadījumā aculiecinieki vispareizāk būtu rīkojušies, ja ar nofilmēto materiālu uzreiz būtu vērsušies parka informācijas centrā. Tas ievērojami palielinātu iespējamību, ka vainīgais tiktu noķerts tajā pašā dienā. Publicējot video dienu vai divas vēlāk, to izdarīt ir krietni sarežģītāk.
Taujāts par iemesliem, kāpēc atpūtnieki bojā aizsargājamus dabas objektus, V.Kampus atklāj, ka šāda rīcība bieži vien ir sliktas informētības rezultāts – katrs zina, ka atpūtas vietā atstāt aiz sevis atkritumus ir slikti, bet ne visi ir informēti, ka smilšakmens klinšu aprakstīšana ir uzskatāma par pārkāpumu.
"Te ir jāmet akmens arī ūdenstūrisma firmu lauciņā – tās bieži vien klientus neinformē par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt dabas parka teritorijā," uzskata V.Kampus.
"Izglītojoši video par to, ko drīkst un nedrīkst darīt aizsargājamajās zonās, būtu lietderīgi, lai mazinātu līdzīgus pārkāpumus nākotnē. Tomēr šādu video veidošanai nepieciešams finansējums, bet līdzekļu nav," stāsta DAP Vidzemes reģiona administrācijas darbiniece.
Atliek vien paļauties uz sabiedrības modrību un godaprātu un arī turpmāk, saskaroties ar līdzīgām situācijām, nestāvēt malā, bet fiksēt pārkāpumus un ziņot par tiem.
Uz sarakstu
