Iecavas mērs neuzskata, ka iepriekšējās reformas ir izvērtētas
Iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma īstenota nesen, bet Iecavas novads ar aptuveni 9200 iedzīvotājiem pilnībā atbilst patstāvīga novada kritērijiem, un ir aizdomas, ka, plānojot jaunu reformu, nav pienācīgi izvērtēta iepriekšējā, aģentūrai LETA pauda Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis (NA un LZS).
Jānis Pelsis skaidroja, ka Iecavas novads atbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, proti, novadā dzīvo aptuveni 9200 cilvēku, tam ir spēcīgs attīstības centrs - Iecava - ar aptuveni 6000 iedzīvotāju, ir izveidota atbilstoša infrastruktūra un ceļu tīkls. Novada teritorija ir ļoti kompakta, vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz administratīvajam centram ir ap 10 kilometriem, kas atvieglo novada iedzīvotāju ikdienu.
Iecavas novadam ir pietiekami nodokļu ieņēmumi, lai īstenotu efektīvu pārvaldi un nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamos publiskos pakalpojumus. Atsevišķus pakalpojumus, piemēram, būvvaldes, tūrisma informācijas centra pakalpojumus uz līguma pamata, nodrošina Bauskas novada iestādes, uzskata pašvaldības vadītājs.
"Attīstību reģionos un dzīves līmeņa paaugstināšanos nodrošina nevis pašvaldību lielums, bet veiksmīga sadarbība starp pašvaldībām," pauda Pelsis.
"Iepriekšējā reģionālā reforma noslēdzās salīdzinoši nesen - 2009.gada 1.jūlijā. Uzskatām, ka, pirms nākt klajā ar šādu priekšlikumu, bija nepieciešams veikt nopietnu analīzi par iepriekšējās reformas plusiem un mīnusiem," uzskata Iecavas novada mērs.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības koalīcijas partneriem iesniegusi jaunu reformas koncepciju, kurā piedāvāti divi iespējamie reformu varianti.
Viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis. Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji - attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Kā kritēriji ir arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un tas, ka vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem.
Kā otru variantu VARAM piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties.
Iepriekšējā reforma nav devusi cerēto rezultātu - tā secinājusi VARAM. Piemēram, pēc reformas vēl joprojām ir daudzi novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, tāpat vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, novadu pašvaldības iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīgas.
Uz sarakstu
