Guļbūves – kvalitatīvas un ekoloģiskas

Cilvēkiem ir tieksme arvien tiekties uz jaunām tehnoloģijām, materiāliem, jaunievedumiem, taču nereti izrādās, ka tieši gadiem pārbaudītās vērtības ir tās stabilākās un noderīgākās. Vismaz par guļbūvēm to var apgalvot droši. Protams, laika gaitā guļbūvju celtniecība kļuvusi ātrāka un vienkāršāka, taču būtība nav mainījusies – tās ir kvalitatīvas un ekoloģiskas koka mājas, par kurām īpaši daudz zina pastāstīt SIA "SS-Būve" direktors Sergejs Štāls, kuram tad arī jautājām, kāda ir mūsdienīga un kvalitatīva guļbūve.

Mūsdienās guļbūvju izvēle ir ievērojami plašāka nekā, piemēram, viduslaikos. Ir pieejamas gan tradicionālas guļbūves, gan mehāniski ražotas. Koku apstrādes tehnoloģijas ir attīstījušās, tāpēc tiek piedāvātas arī koka ēkas no frēzētiem, virpotiem vai cilindrētiem baļķiem, kuri tiek ražoti rūpnieciski, bet vienlaikus savu vietu saglabā arī ar rokām darinātas guļbūves, kuru tapšanā tiek ievērotas senču tradīcijas.

Par to mūsdienās ir patiešām daudz diskusiju. Es uzskatu, ka būtiskākais abos šajos gadījumos ir nevis guļbūves tips, bet gan kvalitāte.

Modes tendences guļbūvju ražošanu īpaši neietekmē, lielāka nozīme ir cilvēka gaumei. Virpotas un frēzētas guļbūves lielākoties izvēles moderni cilvēki, kam patīk mūsdienīgi interjeri, savukārt cirstas guļbūves lielākoties patīk cilvēkiem, kuri ciena klasiskas vērtības. Katra cirstā guļbūve ir vienīgā tāda pasaulē un otru tieši tādu pašu uzbūvēt nav iespējams, jo koksnes raksti, atzarojumi un raksti ir neatkārtojami.

Saskaņā ar būvnormatīviem, dzīvojamo ēku ārsienu biezums nedrīkst būt mazāks par 300 milimetriem, taču daudzi cilvēki dzīvo koka mājās ar uz pusi plānākām sienām un par aukstajām ziemām nesūdzas. Kā jau iepriekš minēju, ļoti liela nozīme ir ēkas būvniecības kvalitātei. Piemēram, Sibīrijā vai Kanādā klimats ir ievērojami aukstāks nekā Latvijā, taču cilvēki 80% gadījumu izvēlas dzīvot tieši guļbūvēs. Pētījumos ir pierādīts, ka -48 grādu salā 20 cm koka sienai izsalšanas līmenis ir tāds pats, kā 100 centimetru biezam ķieģeļu mūrim. Koksne skaitās viens no siltākajiem materiāliem.

Galvenais ir neatstāt guļbūves ārsienas neapstrādātas, jo tās var sākt pelēt, veidosies trupe. Veikalos ir nopērkamas dažādas ekoloģiskās krāsas, eļļas, vaski un lazūras – tie visi būtībā pilda vienu funkciju – aizsargā koksni. Uzskatu, ka ražotāja nosaukumam šeit nav izšķiroša nozīme, svarīgāk ir pareizi veikt darbus.

Liela kļūda ir krāsot svaigi uzbūvētu guļbūvi, zaļus baļķus ar mitruma saturu virs 50%. Visticamāk jau drīz uz sienām parādīsies pelējums visur, kur lietus saskāries ar saules stariem. Ja māja tiek būvēta no slapjiem baļķiem, pirmajos gados labāk to nekrāsot vispār, bet ļaut izžūt līdz 25% un tikai tad krāsot.

Piemērotākie, protams, ir skujkoki – Latvijā visbiežāk izmanto egli vai priedi, bet citās valstīs arī lapegli vai ciedru. Mēs dodam priekšroku priedei, jo tā ir nedaudz stingrāka par egli un mazāk zaraina. Jo vairāk koksnē sveķu, jo ilgāks būs guļbūves mūžs, tāpēc ir svarīgi cirst kokus ziemā, pareizajā mēnesī, kad koksnē ir mazāk mitruma, bet vairāk sveķu.

Jautājums par pareizo baļķu izvēli un apstrādi (cirstajām guļbūvēm) ir patiesi plašs, speciālistu, kuri pārzina un ievēro senās tradīcijas, kļūst arvien mazāk. Guļbūves baļķi jāizvēlas rūpīgi, lai stumbrs tiktu zāģēts līdz pirmajam zaļajam zaram un zaru skaits nepārsniegtu vienu uz tekošo metru. Guļbūvēs neiesaka izmantot baļķus, kuriem ir kreisā šķiedras vītne. Baļķa ziemeļu puse ir cietāka, izturīgāka, jo tā aug lēnāk, ko var redzēt pēc koksnes dzīvības riņķiem, tāpēc baļķa ziemeļu pusi jāliek uz ēkas ārpusi, bet dienvidu – uz iekšpusi. Mizojot baļķi, jācenšas iespējami mazāk traumēt koksnes aizsargkārtu, tam vispiemērotākais ir rokas slīmests (ne elektriskā ēvele).

Protams, ir vēl daudz citu knifu, taču visus nevēlos atklāt, saglabājot tos kā profesionālo noslēpumu.

Guļbūves ir vieni no senākajiem mājokļiem pasaulē, tās kalpo ilgāk, nekā varam iedomāties, piemēram, dabas muzejā Norvēģijā, Oslo, var apskatīt 13. gadsimtā būvētu guļbūvi, kas nav iekonservēta. Zem klajas debess guļbūve kalpo vairāk kā 700 gadu, pie tam arī pēc 700 gadiem tās ir vēl samērā labā stāvoklī.

Nekādu būtisku noteikumu nav. Mitrām telpām vajadzētu nodrošināt pietiekamu vēdināšanu. Viss pārējais ir tāpat kā jebkurai citai ēkai: regulāri uzkopt telpas, nepieciešamības gadījumā veikt fasādes renovāciju – tās biežums atkarīgs no nepieciešamības.

Jā, jaunai ēkai tas noteikti ir jāņem vērā. Žūstot baļķu izmēri samazinās, tie nedaudz mainās, tāpēc pie sienām sākumā nedrīkst stiprināt mēbeles vai interjera elementus, jo tie var traucēt sienām sēsties. Pilnībā neizžāvētu māju koka sienas var sēsties pat par 5% (5cm uz 1 metru). Dabīgais sēšanās laiks parasti ilgst 2-7 gadus.

Guļbaļķu sienas nedaudz var reaģēt uz atmosfēras izmaiņām vai apkures sezonas sākumu. Daudzi domā, ka intensīva mājas kurināšana paātrinās baļķu žūšanu. Tas ir nepareizi. Māju nedrīkst intensīvi kurināt, lai iekšbaļķu žūšana nenotiktu ātrāk par ārbaļķu, kas var veidot plaisas starp baļķiem. Pirmajā gadā iekštelpu temperatūrai nevajadzētu pārsniegt +20 grādus ziemas periodā.

Ja ļoti grib, var aizdedzināt arī metālu. Bet, ja nopietni, visi kokmateriāli tiek apstrādāti ar speciāliem līdzekļiem, kas koksni pārvērš grūti uzliesmojošā un nedegošā materiālā.

Protams, būvniecības termiņš ir atkarīgs no projekta izmēra un sarežģītības, bet vidēja izmēra ģimenes māju 150m2 platībā varam uzbūvēt 5-6 mēnešu laikā.

Agrāk celtnieku guļbūves lika uz 4 akmeņiem – katrā stūrī pa vienam. Būtībā tās var likt uz jebkuriem pamatiem. Nelielas mājas mēs balstām uz punktveida pamatiem. Svarīgi ir, lai pamati atbilst ēkas tehniskajām prasībām. Dzīvojamām mājām parasti tiek likti 250-300 milimetru biezi lentveida pamati.

Tās ir dzīvas mājas, kuras ir jāmīl un tad tās mīlēs arī jūs.

Ar prieku atbildēsim uz citiem jautājumiem, kas var rasties par guļbūvēm!

Mūsdienās saziņu iespējas ir plašas:

Valmiera, LV-4201, 

Tel. 29600477

info@ss-buve.lv 

Skype: ss-buve