Grieķijai ar ES jāpanāk jauna vienošanās līdz svētdienai
Eirozonas valstu līderi devuši Grieķijai laiku līdz nedēļas beigām, lai iesniegtu jaunus reformu priekšlikumus apmaiņā pret finansiālo palīdzību, kas ļautu Atēnām izvairīties no maksātnespējas un spiestas atteikšanās no kopīgās Eiropas valūtas.
Saskaņā ar grafiku, par kuru vienojušies eirozonas valstu vadītāji, trešdien Grieķija iesniegs oficiālu lūgumu par aizdevumu uz diviem gadiem, ko jau trešdienas rītā paredzētajā telefonkonferencē apspriedīs eirogrupas finanšu ministri.
Savukārt līdz ceturtdienai Atēnām jāiesniedz jau precīzs un detalizēts reformu plāns, kas ļautu tām saņemt jaunu palīdzības finansējumu un nepieļautu banku sektora sabrukumu, pēc otrdien notikušā eirozonas ārkārtas samita pavēstīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Ja Grieķijas iesniegto reformu plānu apstiprinās Eiropas Komisija (EK), Starptautiskai Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB), sestdien atkal pulcēsies eirogrupas finanšu ministri, lai lemtu, vai rekomendēt sarunu uzsākšanu par jaunu ierobežotu palīdzības programmu.
Savukārt svētdien, lai izskatītu Grieķijas iesniegto plānu, uz jaunu samitu pulcēsies jau visu 28 ES dalībvalstu līderi.
"Nespēja vienoties var novest pie Grieķijas bankrota un finanšu sektora maksātnespējas," brīdināja Tusks, piebilstot, ka līdz šim viņš izvairījies no konkrētu termiņu piesaukšanas, taču "šovakar man jāpaziņo skaļi un skaidri, ka galīgais termiņš beidzas šonedēļ".
Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele atzinusi, ka viņa nav "pārlieku optimistiska" par iespējamo vienošanās panākšanu, norādot, ka viņai nāksies prasīt Bundestāga piekrišanu jaunas palīdzības programmas uzsākšanai.
Savukārt Francijas prezidents Fransuā Olands pavēstīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) līdz svētdienai nodrošinās Grieķijas banku minimālo likviditāti.
Ļaudis, kas informēti par Grieķijas finanšu sistēmas stāvokli, vēsta, ka gadījumā, ja grieķu bankas nesaņems jaunus līdzekļus to likviditātes nodrošināšanai, to naudas krājums var izsīkt divu dienu laikā.
Tikmēr Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, pametot samitu, šķita mundrs, lai gan viņa partneru pieprasītās reformas paredz jaunus taupības pasākumus, kurus paša Cipra ierosinātajā referendumā grieķi svētdien ir noraidījuši.
"Diskusijas norisinājās pozitīvā gaisotnē," paziņoja Ciprs. "Process būs ārkārtīgi ātrs. Tas sākas tuvākajās stundās ar mērķi to noslēgt, pats vēlākais, nedēļas beigās."
Grieķijas premjers kārtējo reizi solīja panākt sociāli taisnīgu vienošanos, kas nodrošinās "galīgo izeju" no krīzes, Grieķijas tautsaimniecības izaugsmes atsākšanos un Atēnu parāda restrukturizāciju.
Tikmēr Merkele ļāvusi noprast, ka būtu iespējama Grieķijas esošā parāda atmaksa termiņu pagarināšana un procentu samazināšana, taču viņa noraidījusi jebkādu parādu norakstīšanu, jo tā būtu nelikumīga.
Savukārt Austrijas kanclers Verners Faimans brīdinājis, ka gadījumā, ja vienošanās svētdien netiks panākta, eirozonas valdībām būs jāgatavojas "B plānam", kas faktiski nozīmētu, ka Atēnas zaudētu piekļuvi eiro un tiktu izslēgtas no monetārās ūnijas.
Pat EK prezidents Žans Klods Junkers, kas līdz šim pielicis nerimstošas pūles, lai saglabātu Grieķijas dalību eirozonā, atzinis, ka komisijas rīcībā jau ir detalizēts tā dēvētā "Grexit" scenārijs.
Tikmēr neapmierinātība ar Atēnu rīcību sākusi pieaugt arī pārējo eirozonas valstu pilsoņu vidū. Kā liecina otrdien publicētie aptaujas rezultāti, pat Francijā, kas līdz šim bijusi viena no vislabvēlīgāk pret grieķiem noskaņotajām valstīm, katrs otrais respondents paudis vēlmi, lai Grieķija eirozonu atstātu.
Uz sarakstu
