Etnogrāfiskajam ansamblim "Gudenieku suiti" – 50
Sestdien, 12.septembrī, plkst.14.00 Kuldīgas novada Gudenieku pagasta kultūras namā atzīmēs etnogrāfiskā ansambļa ''Gudenieku suiti'' 50 gadu jubileju. Ansambli 1965.gadā izveidoja un līdz šim brīdim vada Lidija Jansone.
Kā pilsētas informācijas portālu Kuldiga24.lv informēja Kuldīgas novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa, ansambli raksturo suitiem raksturīgais etnogrāfiskais dziedāšanas stils un tam atbilstošs izpildījuma veids. Īpašu uzmanību vienmēr piesaista senais daudzbalsības veids – burdondziedāšana, kas izsenis raksturīga suitu tradicionālai kultūrai un, līdz mūsdienām pārmantota un saglabāta, tikusi nodota no paaudzes paaudzē.
Ansambļa dalībnieki burdona dziedāšanas tradīciju pārmantojuši no saviem senčiem un vecajiem dziedātājiem, kuri savukārt savu dziedāšanas māku un tradīciju zināšanas, Rīgas skolotāju institūta direktora Luda Bērziņa rosināti un atbalstīti, Rīgas publikai apliecināja jau 1924.gadā.
Ansamblis "Gudenieku suiti" un tā vadītāja Lidija Jansone visus 50 gadus ir spējusi saglabāt un kopt savas darbības pamatvērtības: godā celt suitu kultūrvēsturisko mantojumu, ar lepnumu un pašcieņu valkāt suitu tautas tērpu, dziedāšanā saglabāt autentisko pamatu – dziedājuma īsto intonāciju, īsto balss tembru, dziedāt dabiski, nesamāksloti, un nepārtraukti skolot dažādas suitu paaudzes suitu tradīcijās.
"Gudenieku suitu" tradīcijas pārmantotāji un turpinātāji ir Kuldīgas Pamatskolas Basu filiāles folkloras kopa "Krētainie suiti" un folkloras kopa "Basu suiti", kas neļauj pārtrūkt Gudenieku pagastā saglabātajām tautas dziedāšanas tradīcijām. Pateicoties šo vērtību glabātājiem un turpinātājiem, no paaudzes paaudzē tiek nodotas suitu dziesmas, tradīcijas, svētku svinēšana un amatu prasmes.
Etnogrāfiskais ansamblis "Gudenieku suiti" kopj senās suitu sadzīves tradīcijas, pēta bagātīgi fiksēto folkloras materiālu, daudzas ansambļa repertuāra dziesmas, tāpat kā tautas dziesmas, pārmantotas mutvārdu ceļā no mātēm un vecmāmiņām, tēviem un vectētiņiem. Pateicoties tam, tuvu un tālu aiz suitu robežām izrādītas Jāņu svinēšanas tradīcijas, līdz pat mūsdienām gandrīz bez izmaiņām no senatnes atnācis kāzu rituāls, kura kopšanai un saglabāšanai ierādīta īpaša vieta gan "Gudenieku suitu" repertuārā, gan visa suitu novada kultūrvēsturē.
Janīna Kursīte atzīmē, ka "suitu kāzas ir nozīmīgs lokālās identitātes simbols". Suitu kāzas kā teatralizēts uzvedums bieži tiek rādītas plašai auditorijai gan Latvijā, gan ārpus tās. Jau Gudenieku suitu koncertos Rīgā 1924.gadā rīdzinieki varēja iepazīties tieši ar kāzu dziesmām un ieražām. Arī 1935.gadā uzņemtai Latvijā pirmajai etnogrāfiskai skaņu filmai "Dzimtene sauc" (režisors Rusteiķis, scenārija autors Lācis), centrālā līnija ir saistīta ar suitu kāzām. Daudzas filmas epizodes uzņemtas Lidijas Jansones dzimtas mājās "Gāčās", piedaloties Lidijas senčiem. Gudenieku dziedātājas vairākkārt piedalījušās vairāku nacionālo kinofilmu – "Cerību lauki", "Dzīvīte" u.c. – uzņemšanā.
Senais kāzu rituāls bija "Gudenieku suitu" priekšnesums, piedaloties Starptautiskajā folkloras festivālā "Baltica", kas šovasar notika Latvijā un būs galvenais akcents arī šajā skaistajā 50 gadu jubilejas pasākumā.
Vēl viena etnogrāfiskā ansambļa kultūrbagātība ir krāsās un rakstos bagātīgie autentiskie tautas tērpi. Tie nav mūslaikos darināti, bet gan mantoti no vecmāmiņām un vecvecmāmiņām vai arī iegādāti no vecajiem dziedātājiem vai iedzīvotājiem. Daudzās mājās vēl šodien tiek glabātas vecas lādes ar iepriekšējo paaudžu darinātiem apģērbiem un rotām, kas mūsdienās kalpo par unikālu suitu tradicionālā apģērba valkāšanas liecību.
Uz sarakstu
