"Erasmus" - pieredze, piedzīvojumi un jaunas zināšanas

Studentu apmaiņas programmā "Erasmus" ietverto iespēju gan mācīties, gan doties praksē uz citām valstīm izmanto arī daudzi Rēzeknes Augstskolas studenti. Savos iespaidos un emocijās dalās divi jaunieši: Liena Jermacāne ("Mārketinga sektora vadītājs", 3.kurss) un Austris Vestmanis ("Filoloģija", 2.kurss). Abi studenti atzīst, ka "Erasmus" – tā ir neaizmirstama un turpmākajā dzīvē ļoti noderīga pieredze, piedzīvojumi, redzesloka paplašināšana un, protams, jaunu zināšanu ieguves avots.

Liena studiju laikā mācījās Turcijas pilsētā Ispartā un bija arī praksē Grieķijā, Korfu salā. Meitene stāsta, ka, atgriežoties no Turcijas, jau pēc dažām dienām devās uz Grieķiju. Studenti uz Turciju braukt mācīties pierunāja kursa biedrene. "Aizbraucot likās, ko es šeit vispār daru, nesaprotu turku valodu, nevaru pierast, ka jārunā svešvalodā, jāsatiekas ar visdažādākajiem cilvēkiem," atceras Liena. Taču atzīst, ka nemaz tik grūti nebija un arī valodas barjera tika pārvarēta: "Kad staigājām bez mentoriem, sākumā bija grūti saprast, ko turki runā, jo pilsētiņā angļu valoda nebija attīstīta, taču mums turku valoda bija jāapgūst obligāti, un beigās jau paši ar viņiem sarunājāmies turciski."

Par pašu mācību procesu Liena stāsta: "Ekonomistiem mācīšanās notika tikai kopā ar "Erasmus" studentiem, bet pārējo fakultāšu "Erasmus" studenti mācījās kopā ar turkiem. Mums bija gan lekcijas, gan brīvais apmeklējums, kura laikā mājās veidojām dažādus darbiņus. Tomēr mācību apjoms bija samērā liels, dažas naktis negulēju, lielākoties, protams, uz semestra beigām." "Klimats un dabas skati ir vienkārši vienreizēji, bet pats galvenais, ka ir iespēja iepazīsties ar citas valsts tradīcijām, cilvēkiem. Studiju laikā katram studentam bija savs mentors, kas pieskatīja, palīdzēja dažādās situācijās. Mentori rīkoja izbraucienus uz lielākām un mazākām pilsētām, lai mēs tuvāk iepazītu viņu kultūru," stāsta studente.

Par ārpusmācību aktivitātēm Lienai arī ir ko teikt: "Mēs rīkojām ballītes, kino vakarus, gatavojām vakariņas, taču gājām arī uz restorāniem." Gadījās arī daži kuriozi atgadījumi: "Turku ēdieni bija ļoti asi, pirmajās dienās domāju, kā vispār ko tādu var ēst, bet pēc tam jau likās, ka varētu arī vēl nedaudz asāk būt." Dažādu projektu laikā "Erasmus" studenti devās pie slimiem bērniem, stādīja Erasmus mežu, rādīja izrādes un iesaistījās daudzās citās aktivitātēs.

Savukārt Austris Vestmanis šobrīd studē Adama Mickeviča Universitātē, kur, kā smejas, ir pārtapis par "Poļu un klasisko filologu", viņš atzīst, ka doma neizmantot iespēju gadu studēt Polijā likās pārlieku muļķīga: "Tādā veidā beidzot var lauzt drūmo ikdienu un doties lieliskā piedzīvojumā uz svešu zemi, gūt jaunas zināšanas, satikt savādākus cilvēkus vai vienkārši uztvert to kā garāku mācību ekskursiju. Vienīgais, kas rada bailes, ir apmaldīšanās vai nespēja uz patstāvīgumu."

Arī Austrim Polijā ļoti noderēja mentora palīdzība: "Pirmā lieta, ko uzreiz varu ieteikt visiem, ir izmantot piedāvāto "Erasmus" mentoru programmu, kurā kāds vietējais students palīdz iepazīties ar pilsētu. Man personīgi tas ļoti noderēja, jo nebija, kur uzreiz palikt, tāpēc mentors palīdzēja atrast dzīvokli, parādīja, kur atrodas skola un citas svarīgas iestādes, deva daudzus draudzīgus ieteikumus par dzīvi Polijā."

Runājot par studiju procesu, Austris stāsta: "Pašas mācības liekas kā atslodze, jo profesori ir ļoti pretimnākoši, arī pati universitātes vadība dara studentu dzīvi relaksējoši vienkāršu." Tiek piedāvātas arī dažādas aizraujošas aktivitātes ārpus studijām: "Studentu ballītes, ekskursijas pa Poliju un Eiropu, ir vairāki interesanti priekšmeti, var izvēlēties kādu, kas parasti nav paredzēts sava kursa programmā. Es, piemēram, izvēlējos apgūt arī poļu kinomākslu, kas šķita izklaidējoši, un ar to ikdienā nesanāk sastapties. Mēs studējam arī ar vietējiem poļu studentiem, kas studē latviešu valodu un literatūru – tādēļ savu valodu arī ir iespēja dzirdēt."

"Kopumā šis laiks prom no dzimtenes ir visai spēcīgs pieredzējums, jo tu apzinies, ka esi aizbraucis prom no ikdienas problēmām, kas palikušas savā zemē, bet arī tajā pašā laikā pieradums pie savas zemes, saviem cilvēkiem sauc atpakaļ, bet savādāk šo tautas pašapziņu laikam nevar apzināties, kā vien esot prombūtnē. Tādēļ šis savā veidā ir arī visai garīgs piedzīvojums, patstāvīgas dzīves un svešas kultūras pārbaudījums," saka Austris.

Uz sarakstu