Burtnieku, Strenču un Vecpiebalgas pašvaldības nav gatavas uzņemt bēgļus

Kā atklāja Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Kārlis Sedvalds (LZP), novadā nav brīvu apdzīvojamu platību, kuras varētu piedāvāt un izmantot šo cilvēku izmitināšanai.

"Viens jautājums būtu uzņemt, piemēram, bēgļu ģimeni vai nelielu skaitu bēgļu, bet, ja tie ir vairāki desmiti... Novadā arī pašlaik nav tādu darbvietu, ko piedāvāt šiem cilvēkiem. Tā kā valdība līdz galam nav formulējusi savu viedokli, tad pašlaik pašvaldībā neesam plānojuši pie šī jautājuma strādāt," sacīja Sedvalds.

Strenču novada pašvaldībā aģentūrai LETA skaidroja, ka pašvaldības rīcībā nav atbilstošu dzīvojamo telpu izīrēšanai bēgļu vajadzībām, jo telpām nepieciešams kapitālais remonts. To ir apstiprinājuši un nolēmuši Strenču novada domes deputāti, un lēmums izslēdzot visus pārējos iespējamos jautājumus par bēgļu uzņemšanu pašvaldībā.

Arī Vecpiebalgas novada pašvaldībā neesot dzīvojamo platību, kur bēgļus izmitināt, un neesot arī darbvietu.

"Bēgļi ir no valstīm ar atšķirīgām sociālajām normām, daļa problēmu tiek risināta ar vardarbību, piemēram, nogrēkojušās sievietes nomētā ar akmeņiem, sit u.tml. Nav iespējams bēgļus pārbaudīt, nevaram zināt, cik no viņiem var būt saistīti ar ekstrēmistu organizācijām, līdz ar to nav zināms, vai šeit ierodas upuri vai tie, kuri apzināti atsūtīti destabilizēt situāciju Eiropā, līdz ar to pašvaldības vietējo iedzīvotāju tiesības uz drošību tiks apdraudētas," aģentūrai LETA atzina Vecpiebalgas novada pašvaldības sekretāre Iveta Ģērmane.

Kā ziņots, saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona.

Uz sarakstu