5 vietas, kur doties atpūtā svētku brīvdienās
Dvietes paliene
Dāvis Kļaviņš/flickr.com
Dvietes paliene ir regulāri applūstošu palieņu pļavu aizsardzības teritorija pie Dvietes un Ilūkstes upes ietekas Daugavā, turklāt tā ir viena no daudzveidīgākajām un bagātākajām putnu, tai skaitā aizsargājamu, uzturēšanās un ligzdošanas vietām Latvijā. Teritorijai piešķirts putniem nozīmīgas vietas statuss un 2009. gadā parka teritorijā ierīkots putnu vērošanas tornis. Ik pavasari šajā teritorijā uzturas vairāki tūkstoši ūdensputnu – zosu un pīļu. Dvietes paliene ir būtiska ligzdošanas vieta griezei. Tāpat te meklējamas retas, maz pārveidotas applūstošu zālāju dzīvotnes.
Čužu purva dabas taka
Kārlis Dambrāns/flickr.com
Apmēram četrus kilometrus garā dabas taka ved pa Čužu purvu, kas atrodas Abavas senlejā, Kandavas novadā. Dabas liegums "Čužu purvs" izveidots 1999. gadā, un ir vienīgā vieta Latvijā, kur tik lielā platībā savvaļā aug pēcledus laikmeta augs čuža – neliels krūms, kas jūnijā un jūlijā zied dzelteniem ziediņiem. Čužu purvs ir pazīstams arī saistībā ar tā virszemē izplūstošajiem sēravotiem, kas tika atklāti 20. gadsimta sākumā. Ārstnieciskos ūdeņus un purva dūņas senāk izmantoja dziednīcās, kas celtas tepat purva teritorijā; mūsdienās gan saglabājušies tikai nepabeigtās dziednīcas ēkas pamati. Sērūdeni ar augstu mineralizācijas pakāpi ir iespēja nogaršot no "Velna acs" avotiņa iztekošajā strautā.
Līču-Laņģu klintis
ivars tračums/flickr.com
Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālajā parkā atrodas iespaidīgās Līču-Laņģu klintis, kas ir vienas no lielākajām klinšu sistēmām Latvijā. Līču klintis ir aptuveni 30 metrus augsts un ap 200 metrus plats smilšakmens atsegums, savukārt Laņģu klintis slejas ap 11 metru augstumā. No klinšu piekājes izplūst vairāki avoti, kas izgrauzuši dažāda garuma un izmēra alas un iedobes. Līču-Laņģu klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Ap kilometru garais Līču-Laņģu smilšakmens atsegums Gaujas senlejas kreisajā krastā veidojies vairāk nekā pirms 300 miljoniem gadu. Tagadējo nosaukumu skaistais iezis ieguva 1974. gadā, pateicoties divu tuvējo māju – Līču un Laņģu – vārdiem; pirmskara Latvijā klintsakmens atsegums bija zināms kā Laņģu vai Langa iezis.
Pūsēnu kalns (kāpa)
Dāvis Kļaviņš/flickr.com
Liepājas novada Nīcas pagastā Bernātu dabas parkā atrodas kāds īpašs dabas piemineklis: ģeoloģiskais veidojums, kas tiek saukts par Pūsēnu kalnu; milzīgā kāpa ir 31 metru augsta, virs jūras līmeņa 37 metrus. Patiesībā īpatnējās kāpas, kas šajā vietā atrodas, ir vairākas, turklāt augstākās Latvijā. Katrai no tām ir savs vārds: neskaitot Pūsēnu, te redzami arī Ātrais kalns, Pāļu kalns, Lāvas kalns un Mietraga kalns. Kāpas veidojušās ceļojošo smilšu rezultātā pēc lielā ugunsgrēka zviedru laikos. Savos klejojumos Pūsēnu kalns apracis aptuveni 80 mājas. Lai gan padomju gados Pūsēnu kalns tika izmantots kā smilšu ieguves vieta silikāta ķieģeļu ražošanai, kāpas virsotne ir palikusi neskarta.
Daugavas muzejs
Nauris Krūzkops/flickr.com
Daugavas muzejs ir muzejs Salaspils novadā, Doles salā, bijušās Doles muižas ēkā. Pirms tika uzsākta Rīgas HES būvniecība, notika izrakumi, un topošajā ūdenskrātuves teritorijā tika atrasti dažādi arheoloģiskie materiāli, kas vēsta par notikumiem Daugavas krastos un tās apkārtnē pat no devītā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras, tai skaitā – pirmo iedzīvotāju ienākšana Latvijas teritorijā. Šo bagātīgo arheoloģisko materiālu tika nolemts glabāt īpašā muzejā. Daugavas muzejs ir vienīgais upes vēsturei veltītais muzejs Baltijā, kas ierīkots eklektisma stilā veidotās Doles muižas kungu mājā, kas celta 1898. gadā.
Uz sarakstu
