Iebilst "Rail Baltica" noteikšanai par nacionālās nozīmes objektu
Bauskas novada domes deputāti ir noskaņoti kategoriski pret Satiksmes ministrijas (SM) ieceri "Rail Baltica" noteikt par nacionālās nozīmes objektu, lai projekts nav jāsaskaņo katrā pašvaldībā, aģentūru LETA informēja Bauskas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja Aija Spriņķe.
Viņa pauda, ka Bauskas novada domes Vides un attīstības komitejas deputāti kategoriski iebilst pret situāciju, kad "Rail Baltica" projekts varētu netikt apspriests pašvaldībā, kā rezultātā netiek ņemtas vērā pašvaldības iedzīvotāju intereses.
Kā ziņots, Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa ("Reģionu alianse") saistībā ar šādu ieceri saskata demokrātijas krīzes pazīmes Latvijas valsts pārvaldē.
Viņa skaidroja, ka "Rail Baltica" projekts, protams, ir ļoti sarežģīts un valstij kopumā ārkārtīgi svarīgs. "Saprotams, ka katrs iedzīvotājs, kura intereses minētais projekts skar, ir ieinteresēts citādākā trases novietojumā, taču visas vēlmes nav iespējams ņemt vērā. Tieši tādēļ saskaņojums ar pašvaldību ir ārkārtīgi svarīgs, lai rastu labāko risinājumu," pauda pašvaldības vadītāja.
Putniņa uzskata, ka tieši pašvaldības vislabāk zina kritiskās vietas un iespējamās problēmas, tādēļ šāda SM iecere nav atbalstāma.
"Manuprāt, Latvijā šobrīd vērojamas demokrātijas krīzes pazīmes, jo valdošā koalīcija arvien mazāk ņem vērā sociālo partneru un sabiedrības viedokli. It īpaši tas pēdējā laikā vērojams attiecībā uz pašvaldībām," pauda Putniņa.
Kā ziņots, lai Eiropas sliežu platuma "Rail Baltica" projekts nav jāsaskaņo katrā pašvaldībā atsevišķi, kas varētu nozīmēt arī veto tiesību izmantošanu, plānots projektu noteikt kā nacionālās nozīmes objektu, aģentūru LETA informēja SM.
Jau tuvākajā laikā Dzelzceļa likumā plānots noteikt "Rail Baltica" projektu kā nacionālās nozīmes objektu. Patlaban SM strādājot pie šīs ieceres. Ja normu izdosies iestrādāt likumā, "Rail Baltica" projekts būs jāsaskaņo Ministru kabinetā, nevis katrā pašvaldībā atsevišķi.
Ņemot vērā, ka arī citi Dzelzceļa likuma grozījumi Eiropas Savienības direktīvas pārņemšanas dēļ ir jāpieņem iespējami ātri, priekšlikumu plānots virzīt tuvākajā laikā.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.
"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai, intervijā aģentūrai LETA norādīja "Rail Baltica" projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes loceklis Edvīns Bērziņš. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
Uz sarakstu
