Ziņas & Raksti

Preiļos esošā muiža var lepoties ar visnotaļ interesantu vēsturi, kā arī arhitektūras daudzveidību: tajā iekļaujas muižas pils, laukakmeņu mūra stallis, divi ieejas vārti, laukakmeņu mūra rotonda, kā arī ainavu parks vairāk nekā 40 hektāru platībā. Līdz 1920. gada zemes reformai muiža atradās Borhu dzimtas īpašumā. Mūsdienās Preiļu muiža ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu komplekss.

Ķeipenes muiža reiz atradusies tagadējā Ķeipenes pagasta (Ogres novads) teritorijā, un pirmās ziņas par to rodamas jau 15. gadsimta vidū, kad šo apkaimi savā īpašumā no Rīgas domkapitula ieguvis prūšu kanoniķis Kaipens. Pastāv leģenda, ka no 18. gadsimtā celtās muižas pils reiz esot vedusi pazemes eja uz piecus kilometrus tālāk esošo Madlienas baznīcu.

Laikā, kad ierasti svinam Rīgas dzimšanas dienu, šogad no 19. līdz 22. augustam notiks vairākas sporta aktivitātes, kas kļuvušas par jauku un gaidītu tradīciju – diennakts basketbola turnīrs “Krastu mačs”, airēšanas svētki “Nāc, un airē!”, pasaules kausa posms jāšanas sportā “World cup Rīga 2021”, starptautiskais pludmales sēdvolejbola turnīrs “Rīga Beach Sitting Volley Cup 2021”, pasaules čempionāts vindsērfingā “Racebord” un citas sporta norises. Līdztekus tām Rīgā risināsies 41. starptautisko Hanzas dienu kultūras un mākslas programma.

“Dauderu” nams, kurā iekārtota Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa Sarkandaugavā, celts jau 1989. gadā, un tajā apskatāma atjaunota ekspozīcija. Viesojoties muzejā, nama telpu, dārza un apkārtējās teritorijas vēstures izziņai palīdzēs gan digitāla aplikācija, gan citi multimediji, kā arī telpās aplūkojama muzejam savulaik novēlētā Gaida Graudiņa kolekcija. Kopš 2010. gada Latvijas Kultūras muzejs „Dauderi” atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja paspārnē.

Smiltenes novada Raunā atrodas Raunas pils, kuras būvdarbi sākās jau 1262. gadā – pēc pirmā Rīgas arhibīskapa rīkojuma – un kura bija viena no arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemas sezonā. Tiek uzskatīts, ka Raunas pils reiz ir bijusi viena no stiprākajām Vidzemes pilīm, savukārt mūsdienās tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā.

20. un  21. augustā ogrēnieši un pilsētas viesi aicināti svinēt Ogres svētkus un doties muzikālā ceļojumā pa Ogri.

Latvijā un visā Baltijā dziļākais – vairāk nekā 63 metri – ezers Dridzis atrodas Krāslavas novada Krāslavas, Skaistas un Kombuļu pagastos. Lai saglabātu Latgales augstienei raksturīgo ainavu, 1977. gadā izveidots dabas parks “Dridža ezers”, iekļaujot tajā ezeru un tam piegulošo teritoriju.

Maskavas un Turgeņeva stūrī tapusi “Pilsētas Kabata” – pop-up skvērs, kas augs, pārveidosies, pilnveidosies līdz vasaras beigām un kalpos kā platforma dažādiem pasākumiem, taču pēc tam tā modulārās daļas ieņems citas Maskačkas vietas, kas ļoti alkst publisko zonu labiekārtojumu.

Siguldas novada Mālpils pagasta Bukās atrodas kāda muiža, kuras pirmsākumi meklējami jau 16. gadsimtā, kad tā bija pazīstama ar vairākiem vārdiem: Hardemois, Bockenhof, Süddenbach, kas tika lietoti vēl 20. gadsimta 20. gados. Mūsdienās īpašums tiek saukts par Bukas (Buku) muižu, savu nosaukumu aizgūstot no tā ilggadējo īpašnieku baronu fon Boku dzimtas vārda. Buku muiža ir privātīpašums un Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Laikā, kad svinam Rīgas dzimšanas dienu, šogad no 19. līdz 22. augustam, risināsies 41. starptautiskās Hanzas dienas, un Rīga savu vēsturisko piederību Hanzas savienībai atzīmēs ar mākslas un kultūras programmu “Kuģot gadsimtos”. Ikviens interesents varēs apmeklēt Hanzas tirgu, doties pastaigu maršrutos, iesaistīties virtuālā jauniešu programmā, vērot muzikālus notikumus, vides instalācijas un izstādes.