Kategorijas 
Ziņas & Raksti
Lāčplēša diena – Latvijas valsts neatkarības nosargāšanas diena
Lāčplēša diena Latvijā ir noteikta kā atceres diena un tiek atzīmēta par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju – tā sauktajiem Bermontiešiem – 1919. gada 11. novembrī. Lāčplēsis iemieso tautas diženumu, savukārt viņa varonība simbolizē cilvēka drošsirdību, aizstāvot dzimteni, – tieši tādēļ ik gadu šajā dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Mārtiņdiena – kāda ir tās vēsture, tradīcijas un paražas?
Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir latviešu gadskārtu svētki, kas katru gadu tiek atzīmēti 10. novembrī. Tā ir diena, kas mūsu senčiem iezīmēja rudens beigas un ziemas sākumu, un bija arī viduspunkts starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem (rudens un ziemas saulgriežiem). Mārtiņdiena tiek uzskatīta par veļu laika noslēgumu, turklāt tajā sākas arī ķekatu jeb masku gājienu laiks, kad ļaudis staigājuši no mājas uz māju, ietērpušies interesantās maskās.
Atpūta Volzbaha kalnā un pie Lielbātas avota Dienvidkurzemē
Vaiņodes apvidus var lepoties ar paugurainu reljefu; viena no skaistākajām ainavām pāri gravai paveras no Volzbaha kalna, kas atrodas nepilnu divu kilometru attālumā no Vaiņodes centra. Volzbahs ir stāva nogāze, kur ziemā pieejami gari nobraucieni ar slēpēm, pūšļiem vai ragaviņām, savukārt citos gadalaikos tā ir lieliska atpūtas un ārkārtīgi ainaviska pastaigu vieta.
Ko apskatīt Šlokenbekas muižā un Latvijas Ceļu muzejā?
Engures novada Smārdes pagasta Milzkalnes ciematā, tieši blakus gleznainajai Slocenes upītei atrodas Šlokenbekas muižas ansamblis, kas ir viens no retajiem nocietinātas viduslaiku muižas paraugiem Baltijā, turklāt vienīgais Latvijā, kas saglabājies līdz pat mūsdienām. Šobrīd muižas kompleksā darbojas aģentūra “Šlokenbekas muiža”.
Ķemeru parks un viens no tā ievērojamākajiem objektiem – Mīlestības saliņa
Ķemeru kūrorta viesu ērtībai un atpūtas iespējām Vēršupītes krastos 19. gadsimtā tika iekopts plašs parks, kura izveidi vadīja Rīgas galvenais dārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parkā uzstādītas vairākas skulptūras, paviljoni, tiltiņi, un ievērojamākie no objektiem: sēravots “Ķirzaciņa” ar paviljonu un paviljons-rotonda Mīlestības saliņā.
Jēču dzirnavu taka – pārgājiena maršruts patiesiem piedzīvojumu meklētājiem
Izzinošā Jēču dzirnavu taka atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un ved gar Jēču dzirnavām Rūjienas novada Naukšēnu pagastā. Dabas taka vijas caur klusām un savvaļām vietām – laukiem, mežiem un ganībām; pateicoties maršrutam, takas gaitā apskatāmi vairāki neparasti dabas un kultūrvēstures veidojumi: Jēču bļodakmens, Pugu akmeņu krāvumi, oss Garais kalns, Kraujiņu milzakmens, dižkoki, kā arī savvaļas zirgi un taurgovis ganību pļavās.
Lustes pilsdrupas – pēdējā greznā Kurzemes un Zemgales hercogistes pils
Lustes pilsdrupas (agrākā Frīdrihslustes izpriecu pils) atrodas Dobeles novada Jaunbērzes pagastā pie Pienavas upītes. 1770. gadā celtā pils bija viens no greznākajiem Kurzemes un Zemgales hercoga namiem ar franču dārzu un plašu medību parku. Lustes muižas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, no kuras līdz mūsdienām saglabājušās vien drupas.
Cecīļu dabas taka, kas ved gar iespaidīgiem dabas veidotiem mākslas darbiem
Cecīļu dabas taka atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, Amatas senlejā, kuru izejot ir iespējams apskatīt tādus unikālus un iespaidīgus objektus kā Cecīļu iezi, Dančupītes kanjonu, ūdenskritumu, kā arī citus aizsargājamus dabas pieminekļus. Dančupītes ietekā Kumadā tikuši atrasti vairākus miljonus gadu seni bruņuzivju fosiliju fragmenti, ko iespējams aplūkot Cecīļu dabas takas kases namiņā. Dabas taka ir privāta, labiekārtota vieta.
Drusku pilskalns – vieta, no kuras paveras brīnišķīgas ainavas
Drusku pilskalns (arī Kornetu pilskalns) atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, un ir viens no augstākajiem pilskalniem ar visstāvāko nogāzi Latvijā. No tā austrumu malas paveras ļoti plašs un ainavisks skats uz apkārtni. Teika vēsta, ka pašā kalna rietumu stūrī, kalna augstākajā vietā senos laikos reiz pacēlusies pils, no kuras tad arī cēlies nosaukums – Pilskalns.
Ainaviskās Augstrozes pilsdrupas: Ko tajās apskatīt?
Augstrozes pilskalnā, senajā Rozulas pilsnovada teritorijā pie Augstrozes Lielezera atrodas iespējami 1272. gadā celtās Rīgas arhibīskapa vasaļa pilsdrupas. Pils celta uz augstienes nolūkā, ka kalna stāvās malas būs kā papildu aizsardzība. Līdz mūsdienām saglabājušās sešus līdz septiņus metrus augsti pils dienvidu mūra sienu fragmenti. No pilsdrupām paveras ainavisks skats uz Augstrozes Lielezeru un Madiešēnu purvu. Viduslaiku pils drupas mūsdienās ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.