Banner 980x90

Rūjienas novada dome no VARAM sagaida "nopietnāku attieksmi" pret plānoto reformu

Rīga, 31.jūl., LETA. Rūjienas novada dome no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagaida "nopietnāku attieksmi" pret plānoto administratīvi teritoriālo reformu, pēc tikšanās ar ministru Juri Pūci un ierēdņiem aģentūrai LETA pauda Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins (Vidzemes partija).

Domes vadītājs uzskata, ka reformas priekšizpēte un sagatavošanās darbi ir bijuši nepietiekami, bet ministrijas sniegtie argumenti nepārliecinoši, turklāt arī "tā sauktā konsultācija atstāja iespaidu par reformu kā politisku pasūtījumu, kura mērķis nav rūpes par iedzīvotājiem".

Nekādu skaidrību domei neesot viesis arī pašvaldībā dienu pirms konsultācijām ar VARAM saņemtais apvienotā Valkas novada profila saturs. Tas esot bijis vien Valkas vēstures un esošās situācijas apraksts, kā arī pašvaldību raksturojums vispārpieejamos skaitļos un faktos. Pēc domes paustā, tas neesot pamatojis jaunā Valkas novada izveidi, esošajam pievienojot Strenču, Naukšēnu un Rūjienas novadus.

Ne dokuments, ne arī tikšanās ar Pūci pašvaldības pārstāvjos neesot radījusi skaidrību par to, kā darbosies jaunais novads - kāds būs ekonomiskais ieguvums, tieši kā teritoriju apvienošana attīstīs reģionu, kā robežu pārbīdīšana vairos iedzīvotāju labklājību, kāda būs reformas ietekme uz depopulāciju valstī, kā administratīvi teritoriālās izmaiņas stiprinās pašvaldību attīstību reģionos, tieši kādu pakalpojumu kvalitāte uzlabosies.

Pašvaldības pārstāvjiem no tikšanās ar ministru pie iedzīvotājiem esot bijis "jāatgriežas "tukšam rokām", jo tā arī nav atbildes, kādas pozitīvas pārmaiņas paredzamas, mehāniski kartē novelkot robežu un ignorējot, pat rīkojoties pretēji esošo darbaspēka pārvietošanās paradumiem un tendencēm, situācijai izglītības jomā, transporta kustībai, iestāžu sadarbībai un visām pārējām jomām". Turklāt tikšanās laikā vispārīgajā informācijā nebija neviena tieši ar jaunveidojamo Valkas novadu saistīta jautājuma, ministram tikšanās laikā norādījis Rūjienas novada pašvaldības izpilddirektors Ivo Virsis.

"Nevaram piekrist arī ministra izteiktajam pārmetumam par to, ka iedzīvotāji un pašvaldību pārstāvji mazaktīvi pauž savu nostāju - maz raksta un zvana par reformas jautājumiem. Rūjienas novada pašvaldība ir nosūtījusi ministram divas ar domes sēdes lēmumu apstiprinātas deputātu vēstules, tādējādi paužot iedzīvotāju gribu, detalizēti skaidrojot gan pašreizējo novada situāciju, gan arī izsakot priekšlikumus reformas tālākajai gaitai, lai tā pēc iespējas mazāk kaitētu novada iedzīvotājiem," apgalvoja Gladkins.

Deputāti vēstulē kategoriski noraida nodomu Rūjienas novadu pievienot Valkai, jo ministrija neesot ņēmusi vērā neskaitāmus būtiskus faktorus, kas Rūjienas novadu saista ar citām teritorijām Vidzemes reģionā. Proti, ar Naukšēnu un Mazsalacas novadu kopīgi izveidotā Rūjienas novada sporta skola, dažādi pakalpojumu sniegšanas centri Valmierā, kopīgi veidotais sabiedriskā transporta uzņēmums "VTU Valmiera", kopīgs izglītības iestāžu sadarbības tīkls, kopīgi dibināta Vācijas-Latvijas sadraudzības biedrība sadarbībai ar Vācijas pašvaldībām, kopīgi veidotais civilās aizsardzības plāns, kā arī valsts iestāžu struktūras. Rūjienas deputāti izteikuši priekšlikumu, pārdalot pašvaldību funkcijas un finansējumu, izveidot otrā līmeņa administratīvo iedalījumu - apriņķus.

"No ministrijas gaidām nopietnāku attieksmi pret plānoto reformu, jo šobrīd izskatās, ka sākts no nepareizā gala - vispirms tika uzzīmēta karte un tikai tad sāktas konsultācijas ar pašvaldībām. Steigties nedrīkst - svarīgi atrast pareizo risinājumu, ņemot vērā teritoriju dažādību gan apdzīvotības, gan ekonomisko un citu rādītāju ziņā, uzskata domes priekšsēdētājs.

Viņš arī pārliecināts, ka ar savu līdzšinējo darbību novads ir pierādījis, ka var attīstīties, sniegt kvalitatīvus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem un būt attīstības centrs pierobežas reģionā, nepievienojoties kādam lielākam centram.

Kā ziņots, VARAM izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)