Vides piesārņojums Latvijā – kā nākamajā simtgadē saglabāt Latviju zaļu?

Foto: Shutterstock.com
Foto: Shutterstock.com

Vides piesārņojums Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, var draudēt ar nopietnām ekoloģiskām sekām. Lai prognozes par nākamo Latvijas simtgadi būtu iespējami priecīgākas, nepieciešama mērķtiecīga politika, kā arī pašu Latvijas iedzīvotāju iniciatīva dzīvot zaļāk. Turpini lasīt un uzzini, kādi ir nākotnes nopietnākie vides aizsardzības izaicinājumi un veidi, kā tos risināt!

Vidi ietekmējošie faktori mūsdienās un nākotnē
Faktori, kas ietekmē piesārņojumu un vides kvalitāti katras valsts ietvaros, var atšķirties. Taču pastāv vairāki starptautiski jautājumi, kuru nerisināšanas gadījumā prognozes par nākamajiem 100 gadiem uz šīs zemes var nebūt īpaši iepriecinošas.

Kā divi no svarīgākajiem vides piesārņojuma faktoriem minami:

1. Cilvēku pārpopulācija
Lai gan Latvijas demogrāfiskie rādījumi neliecina par strauju iedzīvotāju pieaugumu, globālā mērogā pārpopulācija pieprasa no planētas arvien jaunus un jaunus dabas resursus, piemēram, pārtiku, ūdeni un enerģiju.

Nemitīgais cilvēku skaita palielinājums un augošā nepieciešamība pēc resursiem veicina:
• augsnes piesārņojumu;
• ūdens kvalitātes pasliktināšanos;
• mežu izciršanu;
• dažādu dzīvnieku sugu izzušanu, jo to mājvietas tiek iznīcinātas utt.

Turklāt pārpopulācijas izraisīto šauro dzīves apstākļu, nepietiekama uztura un klimata pārmaiņu dēļ rodas labvēlīga augsne dažādām slimībām un epidēmijām, kas, pateicoties globalizācijai, arvien labāk spēj pārvarēt valstu robežas.


2. Gaisa piesārņojums
Gaisa piesārņojums turpina būt par vienu no 21. gadsimta lielākajiem izaicinājumiem – Eiropas Vides aģentūra ziņo, ka ilglaicīga gaisa piesārņojuma dēļ ik gadu mirst tūkstošiem eiropiešu. Turklāt tā vairs nav tikai lielpilsētu – milzīgo, miljoniem cilvēku apdzīvoto metropoļu – vai attīstības valstu problēma. Veselībai kaitīgais smogs sastopams arī, piemēram, Rīgā.

Vides piesārņojums ietekmē ne tikai cilvēku veselību, bet arī visu planētu kopumā. Gan transporta radītais gaisa piesārņojums, gan rūpnieciskā ražošana palīdz veidoties:
• globālajai sasilšanai, ko rada fosilā kurināmā dedzināšana, kas nokļūst atmosfērā, radot siltumnīcas efektu un veicinot planētas ledāju kušanu;
• dabas kataklizmām, kas rodas klimata pārmaiņu rezultātā;
• skābajiem nokrišņiem, kas nodara kaitējumu kokiem, augsnei, ūdens tilpnēm, dzīvniekiem u.c.

Ko darīt valstij?
Pastāv vairāki veidi, kā cīnīties pret globālo sasilšanu, piemēram, Parīzes līguma ratificēšana. Taču cīņa pret vides problēmām pašu mājās var norisināties, arī ieviešot attiecīgas likumdošanas regulas. Piemēram, 2018. gadā Latvijā nolemts samazināt plastmasas maisiņu lietošanu. Tas tiks panākt,s par 25% paaugstinot dabas resursu nodokli un aizliedzot plastmasas maisiņu bezmaksas pieejamību veikalos. Tādējādi plānots būtiski ierobežot dabai kaitīgo maisiņu izmantojumu un radīto atkritumu daudzumu ar cerību, ka vides piesārņojums Latvijā kļūs mazāks.


Ko darīt iedzīvotājiem?
Lai gan dabas aizsardzība valstiskā mērogā ir likumdošanas sakārtošanas un jaunu iniciatīvu pieņemšanas jautājums, ikviens iedzīvotājs arī individuālā līmenī var rūpēties, lai vides piesārņojums Latvijā nesasniegtu kritiskus apmērus un vides kvalitāte uzlabotos.

Vides apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia VIDE ir apkopojis 4 padomus, kas palīdzēs Tev dzīvot dabai draudzīgāk:

1.  Iepērcies ar apdomu
Atceries, ka iepērkoties Tu balso ar savu maku – pārdomāta iepirkšanās var palīdzēt ne tikai ietaupīt naudu, bet arī dzīvot zaļāk. Lai iepirktos dabai draudzīgāk, ievēro šos padomus:
iegādājies vietējos bioloģiskos dārzeņus un augļus – atbalstot bioloģiskās pārtikas nozari Tu palīdzēsi tai augt un kļūt pieejamākai arvien vairāk cilvēkiem. Turklāt, šādi audzēta pārtika ir daudz vērtīgāka;
padomā, pirms pērc jaunu apģērba kārtu – apģērbu ražošanas industrija vides piesārņojuma ziņā ir rindojama kā otra kaitīgākā tūlīt aiz naftas industrijas. Labs veids, kā samazināt pieprasījumu pēc jaunu apģērbu radīšanas, kas iet roku rokā ar gaisa un ūdens piesārņojumu, ir biežāka iepirkšanās lietoto apģērbu veikalos un rūpīgāka savu pirkumu apsvēršana;
apsver veģetāru vai vegānu uzturu – industriālā lopkopība sniedz krietnu artavu globālās sasilšanas veicināšanā. Ja neesi pilnībā gatavs veģetāram vai vegānam uzturam savā ikdienā, vari sākt ar mēnesi garu izaicinājumu, piedaloties tādās akcijās, kā "Neapēd zemeslodi"! vai "Veganuary".


2. Ievies ikdienā zero waste kustības principus
Zero waste ir sociāla kustība, kuras pamatā ir ideja, ka ikviens var samazināt atkritumu daudzumu un pat pietuvoties pilnīgam bezatkritumu dzīves veidam, izvairoties no dabai nedraudzīgu lietu iegādes un izmantošanas. Turklāt mazāks atkritumu daudzums nozīmē arī mazākas atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

Ja vēlies izmēģināt zero waste dzīvesveidu, lai vides piesārņojums Latvijā nekļūtu par nopietnu problēmu, sāc ar kādu no šiem padomiem:
• atsakies no plastmasa maisiņiem un centies neiegādāties plastmasā iepakotus produktus. Šīs idejas īstenošanai noderēs, piemēram, došanās uz tirgu vai veikaliem, kur iegādājami sveramie produkti. Piena produktus varēsi iepildīt līdzi paņemtās stikla burkās un pudelēs, savukārt dārzeņus un augļus iepakot auduma maisiņos;
• iegādājies vairākkārtīgi lietojamo kafijas krūzi – tā noderēs brīžos, kad pa ceļam uz darbu vēlēsies nopirkt līdzi ņemamo kafiju;
• atsakies no plastmasas galda piederumiem – ja zini, ka gaidāms pikniks vai maltīte ēdnīcā, kas nodrošina tikai šādus piederumus, paņem līdzi no mājām pats savējos – vairākkārtīgi lietojamos.

Interesantus padomus zero waste dzīvesveidam atradīsi arī, piemēram, blogā "Seek the Simple" vai "Zero Waste Latvija" Facebook grupā.

3. Kļūsti pat vides aktīvistu
Vēl kāds veids, kā palīdzēt saglabāt Latviju tīrāku no piesārņojumā nākotnē, ir iesaistīties vides draugu aktivitātēs. Informāciju par zaļu dzīvesveidu sniedz, piemēram:
• Homo ecos – biedrība ar vīziju par sabiedrību, kas prot prātīgi izmantot un saglabāt nākamajām paaudzēm dabas resursus;
• Latvijas zaļais punkts – organizācija, kas iestājas par tīru un sakoptu Latviju, izglīto par vides jautājumiem, atbalsta atbildīgu uzņēmējdarbību, rīko dažādas akcijas utt.;
• Dzīvnieku brīvība – dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācija, kas iestājas pret dzīvnieku ciešanām industriālajā lopkopībā un citviet;
• Zaļā brīvība – sabiedriska vides aizsardzības organizācija, kuras mērķis ir izglītot par globalizācijas un patērētāju kultūras ietekmi uz vidi.


4. Šķiro atkritumus
Katru gadu Latvijā tiek radīts vismaz 700 000 tonnu sadzīves atkritumu. Liela daļa no tiem ir nešķirotie atkritumi, kas pēcāk guļ atkritumu poligonos, veicinot vides piesārņojumu.

Atkritumu šķirošana ir vienkāršs veids, kā piedalīties vides saglabāšanā, samazinot arī tēriņus, ko rada atkritumu apsaimniekošana (šķirojot atkritumus, Tev jāmaksā tikai par sadzīves atkritumiem).

Ja vēlies, lai vides piesārņojums Latvijā neizplatītos:
izvēlies atbildīgu atkritumu apsaimniekotāju – piemēram, Eco Baltia VIDE veic atkritumu apsaimniekošanu, ievērojot likumdošanā paredzētos normatīvos aktus, tādēļ, izvēloties šo pakalpojumu, Tu vari būt drošs, ka atkritumi tiks nogādāti tur, kur tiem pieklājas būt un pārstrādāti;
ievies atkritumu šķirošanu savā ikdienā – šķiro papīru, plastmasas pudeles, stiklu u.c. otrreiz pārstrādājamos materiālus. Iespējams, arī Tava darba vieta gribētu piedalīties atkritumu šķiratlonā?

Eco Baltia VIDE aicina – pieliec pūles, lai nākamajā simtgadē vides piesārņojums Latvijā samazinātos, ne palielinātos! Izvēlies atbildīgu atkritumu apsaimniekošanu kā soli pretī zaļākai dzīvei!