Valmieras TIC aizvadīts šī gada pirmais ceļotāju stāstu vakars
Doties šajā piedzīvojumā Svetlanu iedvesmojušas divas grāmatas: Paulu Koelju "Burvja piezīmes" un vācu komiķa Hepes Kerkelinga ceļojuma apraksts "Kādu laiku būšu prom. Kā es gāju pa Jēkaba ceļu". Svetlana stāsta, ka došanās pa svēto ceļu ir iespēja ne tikai sastapties pašam ar sevi, bet arī, nokļūstot vēl nebijušos apstākļos, sevi ieraudzīt no jauna. Svētceļotāja gan min, ka došanās svētceļojumā var arī nebūt vientulīgs piedzīvojums – dodoties labā kompānijā, ieguvumi varot būt tādi paši.
Lai gan doties pa svēto ceļu ir iespējams gan ar velosipēdu, gan zirgu, Svetlana izvēlējusies doties kājām, lai varētu izbaudīt Spānijas ainavu. Galvenās zīmes, pēc kurām vadīties, lai zinātu, vai esi uz pareizā ceļa ir dzeltena bulta, kas norāda tālāko virzienu un tai blakus gliemežvāks.
Dienā veicamais ceļa posms svārstījies no (piemēram, septiņi) padsmit, līdz pat trīsdesmit kilometriem. Svetlana stāsta, ka tas atkarīgs no paša spējām – galvenais ir nokļūt līdz nākošajai apmetnei, kur tev ir iespēja par nelielu samaksu nakšņot, izmantot labierīcības un virtuvi.
Tā kā svētajā ceļā Svetlana devusies viena, bieži vien bijis tā, ka, pat ejot cauri pilsētai, nav redzama neviena dzīva dvēsele. Šī bija iespēja pabūt kopā ar sevi, pārbaudīt sevi un atrast sevi.
Nākošais stāstu vakars gaidāms 28.februārī, kad par saviem piedzīvojumiem stāstīs velo ceļotājs Krišjānis Jansons-Ratiniks, kurš devies ekspedīcijā uz Kazbeka virsotni Gruzijā, kurā tika apvienota velobraukšana un alpīnisms.
Uz sarakstu
