Vai ir jāraizējas par Eiropas naudas plūsmas apsīkšanu pēc 2020. gada?

Foto: Bigstockphoto.com / Lals stock

Gan uzņēmēji, gan politiķi runā par to, ka pēc 2020. gada vairs nebūs pieejams ES fondu līdzfinansējums un ir jādomā par ekonomikas pašfinansēšanās spēju. Izlasiet uzņēmuma "Edo Consult" speciālistu sagatavoto rakstu un uzziniet, vai šādas bažas ir pamatotas!

Vai tiešām izbeigsies?
Nesen ir iesākusies tagadējā plānošanas perioda naudas līdzekļu apguve, bet sabiedrība jau raizējas par ES naudas plūsmas apsīkšanu pēc šī plānošanas perioda beigām, kas būs 2020. gadā. Vairākas amatpersonas ir publiski izteikušās, ka pēc 2020. gada struktūrfondi izbeigsies un būs jārod iespējas saimniekot bez Eiropas finansiālās palīdzības. Lai apspriestu šo jautājumu, uzņēmuma "Edo Consult" speciālisti uzsver, ka ir jāizprot Eiropas naudas veidošanās sistēma.

Eiropas nauda ir arī mūsu nauda
Visas Eiropas Savienības dalībvalstis iemaksā noteiktu summu kopējā ES budžetā. Dalībvalstu iemaksas veido apmēram 70 % no kopējā finanšu apjoma, bet pārējos 30 % veido iekasētās nodevas un nodokļi. Katras dalībvalsts iemaksu apjoms tiek aprēķināts no nacionālā kopienākuma, tādēļ turīgākās valstis maksā vairāk. ES valstis tiek iedalītas divās grupās:
• "neto maksātājas" – tās, kas ES budžetā iemaksā vairāk, nekā saņem pretī;
• "neto saņēmējas" – tās, kas ES budžetā iemaksā mazāk, bet saņem vairāk.

Latvija ir neto saņēmējvalsts, jo ir klasificēta kā mazāk attīstīts reģions un saņem no Eiropas Savienības apmēram 4 reizes vairāk nekā tajā iemaksā. Savukārt viena no neto maksātājvalstīm, kas līdz šim ES budžetā iemaksāja prāvu summu, bija Lielbritānija. Tieši Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības ir viens no iemesliem bažām par struktūrfondu finansējuma samazināšanos vai apsīkšanu.

Mazāk, bet pietiekami?
"Edo Consult" eksperti raugās nākotnē ar pozitīvu skatu, jo neredz nopietnu pamatu bažām par Eiropas struktūrfondu līdzekļu izbeigšanos. Intervijā 2017. gada 18. maija laikrakstam "Dienas Bizness" Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis uzsver, ka nākamā perioda budžetā varētu būt naudas apjoma izmaiņas, kas jo īpaši varētu būt saistītas ar "Brexit" un kopējo budžeta iemaksu samazināšanos, tomēr nav pamata pieņēmumam, ka pēc 2020. gada nebūs ES kohēzijas politikas un ES fondu.

Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss rakstā, kas publicēts Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē, arī atzīmē, ka pēc 2020. gada varētu gaidīt kopējā Eiropas naudas apjoma samazināšanos, kā arī varētu mainīties tā proporcionālais sadalījums starp trīs galvenajām atbalsta jomām:
1) kohēzijas politiku (ERAF, ESF, KF);
2) kopējo lauksaimniecības politiku (ELFLA) un
3) kopējo zivsaimniecības politiku (EJZF).
To, kurā jomā varētu gaidīt samazinājumu, ir pāragri spriest, jo vēl notiks daudz sarunu saistībā ar jaunā perioda budžeta pieņemšanu. Nav pamata uztraukumam par pēkšņu ES fondu finansējuma izbeigšanos, bet tomēr jābūt gataviem, ka pieejamais finansējuma apjoms būs mazāks.

ES nauda – papildu atbalsts attīstībai
"Edo Consult" atzīmē, ka arī līdz šim Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums ir bijis kā papildu finansējums, lai īstenotu kādu jaunu ideju vai paātrinātu izaugsmi, jo viens no atbalsta saņemšanas priekšnoteikumiem ir, ka Eiropas fondi nesedz 100 % visas projekta izmaksas. Šī iemesla dēļ arī nākotnē uzņēmējiem jāturpina domāt par individuālo stabilitāti un uzņēmuma attīstību bez palīdzības no malas, bet tajā pašā laikā aktīvi jāizmanto Eiropas fondu līdzfinansējums, ja tāds ir pieejams.

Aktīva ES fondu apguve tagad palielina nākotnes izredzes
Finanšu un biznesa plānošanas konsultāciju uzņēmuma "Edo Consult" speciālisti uzsver, ka būtiska ir arī Eiropas līdzekļu apguve šajā periodā. Ja Latvija veiksmīgi un efektīvi izmantos tai piešķirto finansējumu šajā plānošanas periodā, tad ir lielākas cerības saņemt naudu arī nākamajā, jo valsts fondu apguves reputācija spēlē savu lomu finansējuma sadalē.

Kam ir pieejams ES līdzfinansējums?
Vai MVU, NVO, jaunietim, zinātniekam un lauksaimniekam ir kas kopējs? Jā, tiem visiem ir pieejams Eiropas fondu finansējums!
ES struktūrfondi ir pieejami gan privātpersonām un juridiskajām personām, gan iestādēm un organizācijām, ja plānotais projekts atbilst kādam no Eiropas Savienības atbalsta virzieniem.

Finansējums pieejams šādās jomās:
• pētniecība un inovācijas;
• nodarbinātība un izglītība;
• informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
• mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas palielināšana;
• sociālā iekļaušana;
• vides aizsardzība;
• ilgtspējīgas transporta sistēmas;
• zvejas saimniecību konkurētspējas celšana un zivsaimniecības reģionu attīstība;
• lauksaimniecības, tajā skaitā bioloģiskās lauksaimniecības, attīstība;
• dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana;
• nodarbinātības sekmēšana lauku reģionos.

Eiropas līdzfinansējums aptver plašu jomu klāstu, tāpēc konsultāciju uzņēmums "Edo Consult" ir atvērts dažādu nozaru pārstāvjiem, lai izvērtētu attīstības potenciālu un palīdzētu sagatavot projektus ES fondu apguvei. Nepalaidiet garām Eiropas struktūrfondu piedāvātās iespējas!