Upenieks: nav pieļaujams, ka Latvija dopinga kontrolē atpaliek no tendencēm pasaulē
"Mums jādomā par stingrāku regulējumu dopinga jomā, kā arī jāmeklē iespējas pastiprināt dopinga kontroles pasākumus. Nav pieļaujams, ka Latvija šajā jomā par pāris gadiem atpaliek no tendencēm pasaulē. Dopinga lietošana ir nopietns pārkāpums, kas kropļo sporta vidi, un mums jādara viss iespējamais, lai pret to cīnītos," otrdien, 9.februārī, uzsvēra Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Upenieks.
Kā pilsētas informācijas portālu Valmiera24.lv informē Saeimas Preses dienests, Latvija antidopinga jautājumos aizvien atrodas 2009.gada līmenī, kad pieņemts iepriekšējais Pasaules Antidopinga kodekss, Sporta apakškomisijas deputātus informēja Valsts sporta medicīnas centra (VSMC) Antidopinga nodaļas vadītājs Gatis Berķis. Viņš norādīja, ka jauns Pasaules Antidopinga kodekss un tā starptautiskie standarti stājās spēkā jau pagājušā gada janvārī, taču Latvijai līdz 2015.gada līmenim vēl tāls ceļš ejams.
Jaunais tehniskais dokuments paredz veikt vairākas specifiskas analīzes. Veselības ministrijas budžetā dopinga kontrolei atvēlētie līdzekļi ļauj veikt 150 analīzes gadā. Pirmskrīzes gados līdzekļu pietika 200 analīzēm. Šobrīd papildu finansējumu piešķir sporta federācijas, kas pieprasa dopinga kontroles. Tādējādi pērn veiktas kopumā 203 analīzes, bet 2014.gadā – 176.
Tā kā Latvijā nav speciālas akreditētas laboratorijas, kontroļu veikšana ir sarežģīta. Ja agrāk sportista pārbaudei pietika ar vienu analīzi, tad tagad jāveic papildu specifiskas analīzes, un līdz ar to samazinās personu skaits, kuras iespējams pārbaudīt, deputātiem norādīja Berķis.
Vadoties pēc jaunā pārbaužu izmeklējumu standarta, jāveic ne tikai dopinga kontrole, bet arī izmeklēšana, proti, no kurienes viela nākusi, kur sportists to ieguvis, kā arī - vai tā nav iegūta nelikumīgā veidā.
Pērn Latvijā fiksēti seši antidopinga pārkāpumu gadījumi, bet 2014.gadā – astoņi, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Ņemot vērā salīdzinoši nelielo veikto pārbaužu skaitu, tas vērtējams kā augsts pārkāpumu skaits un iezīmē satraucošu tendenci, uzsvēra deputāti.
Lai cīnītos pret dopinga lietošanu, jādomā arī par normatīvo regulējumu, apsverot iespēju ieviest bargus sodus. Vairākas pasaules valstis jau spērušas izlēmīgus soļus dopinga ierobežošanā, sportista diskvalifikācijai papildus paredzot noteikt arī kriminālatbildību. Arī Latvijā jārosina diskusijas par kriminālatbildību par antidopinga pārkāpumiem, uzsvēra Sporta apakškomisijas deputāti.
Kā sēdē norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors Edgars Severs, sodiem par antidopinga pārkāpumiem būtu jābūt vismaz tikpat bargiem kā par manipulācijām ar sporta sacensībām.
Janvāra beigās Saeima noteica aizliegumu manipulācijām ar sporta sacensībām, Krimināllikumā paredzot par to reālu cietumsodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.
Uz sarakstu
