Pārtrenēšanās riski, kurus nedrīkst neievērot

Pixabay
Pārtrenēšanās riski, kurus nedrīkst neievērot

Jauni pētījumi atklāj, ka tie, kuri regulāri dienā trenējas divas vai vairāk stundas mēdz pārspīlēt ar fizisko slodzi, nodarot ķermenim vairāk kaitējuma nekā dodot kādu labumu. Kāds Austrālijas sporta žurnālā publicēts pētījums norāda sekas, kuras var izraisīt pārtrenēšanās. Ja ķermenis tiek ilgstoši pakļauts psiholoģiskam stresam, tas var vājināt zarnu darbību, kas, savukārt, var novest pie baktēriju un toksīnu nokļūšanu asinsritē.

Šādam ķermeņa stāvoklim nav tūlītēju ārstniecības metožu, tomēr diēta bez glutēna lietošanas var uzlabot stāvokli. Tiem, kuri iegulda treniņos stundām ilga darba vajadzētu samazināt savu slodzi. Vajadzētu vērst uzmanību, ka pārtrenēšanās ietekmē ne tikai zarnu darbību.

Pastāv ievērojams skaits seku, kuras sporta industrija nevēlētos izcelt.

Anormāls sirds ritms

Ilga un lēna skriešana uz mehāniskā skrejceliņa nevar būt kaitīga, vai ne? Diemžēl šis uzskats ir maldīgs. Tie, kuri ilgstoši nodarbojas ar izturības treniņiem, ir pakļauti ilgstošām sirds muskuļu struktūras maiņām, kuras zinātnieki sauc par toksiskām sirdij.

Šāda veida pārmaiņas attīsta atlētiem aritmiju (anormālu sirds ritmu), kas tos pakļauj biežākiem ar sirdsdarbību saistītiem, pēkšņiem nāves gadījumiem. Gadiem ilgi tiek uzskatīts, ka galvenie neregulāras sirdsdarbības veicinātāji ir kofeīns, tabaka, medikamenti, bet Eiropas Sirds Veselības žurnālā publicētais raksts 2013.gadā akcentē uzmanību uz ģimenes veselības vēsturi, kas ir galvenais ietekmējošais faktors. Daļai cilvēku jau pēc iedzimtības nevajadzētu pārpūlēties treniņos, jo tas var izraisīt neregulāru sirds darbību vai citas ar to saistītās sekas. 

Zinātniskajā eksperimentā tika pētīti 52 000 slēpotāju. Desmit gadu laikā tika pārbaudīts sportistu sirds ritms. Galvenais atklājums bija palielināts aritmijas risks ar katrām nākošajām sacensībām. Tiem, kuri vismaz piecu gadu garumā regulāri piedalījās sacensībās, aritmijas risks par 30% pieauga. Treniņu intensitāte bija viena no ietekmējošajiem faktoriem. Tie pētījuma dalībnieki, kuri savus treniņus beidza ātrāk koncentrējoties tieši uz ātrumu, bija vairāk pakļauti paātrinātas sirdsdarbības riskam. 

Nestabila imūnsistēma

Kortizols, jeb stresa hormons, kas izstrādājas ķermenim esot stresa stāvoklī, mērenās devās ir normāls fiziskās slodzes izraisīts process. Tomēr lielās devās muskuļi sāk patērēt olbaltumvielas.

Kortizolam, ja tas izdalās treniņu iespaidām, ir labvēlīgs iespaids uz organismu. Atlēti jau gadu desmitiem gūst labumu no šīs iekaisumu izraisošās darbības. Tomēr zinātnieki nākuši klajā, ka kortizola izraisītās negatīvās blaknes var nomākt šī hormona labvēlīgo efektu. Stresa hormons palielina uztūkumus un sarkšanu, ko izraisa savainojumi sporta laikā, kas, savukārt, var bloķēt imūnsistēmu un veicināt saslimšanas. Šī hormona darbību vislabāk var raksturot ar frāzi – "cīnies vai lido", jo kortizola līmenis treniņu laikā visu laiku atkarībā no intensitātes mainās. Pēc sportiskajām aktivitātēm ķermenis noregulē sevi normālajā stāvoklī. Tomēr, ja pārspīlējat ar treniņiem, ķermenim nav viegli noregulēt visus procesus, it īpaši, ja neļaujat tam atkopties un reģenerēties. Ķermenis šajā gadījumā paliek iepriekšējā stadijā, no kā cieš imūnsistēma. 

Vājāki kauli

Kortizola pārmērīgā izplatība ķermenī ne tikai pakļauj ķermeni lielākai saslimšanas iespējamībai, bet arī var kaitēt kaulu savienojumiem – vairāk kaulu audi tiek salauzti nekā veidoti. Tas nozīmē, ka sporta entuziasti, kuri regulāri pakļauj savu ķermeni stresam, pakļauj sevi lielākai iespējamībai gūt kaulu lūzumus vai plaisas. 

Kaulu masas zudums ilgstošā laika periodā var novest pie osteoporozes un artrīta attīstības. 

Problēmas ar garīgo veselību

Pamatīgi treniņi, protams, vizuāli dos par sevi zināt, tomēr var graut Jūs iekšēji. 

Pētījumi parāda, ka cilvēki ar tā saukto "pārtrenēšanās sindromu" uzrāda tādus pašus bioķīmisko procesu rezultātus kā tie, kuri cieš no klīniskās depresijas. Abos gadījumos tiek kavēta laimes hormona – serotonīna veidošana, kas noved pie samazinātas motivācijas, vieglas aizkaitināmības un bezmiega. Viens no jaunākajiem Minhenes Tehniskās universitātes pētījumiem atklāj, ka jaunie atlēti, kuri neļauj savam organismam atkopties no stresa un savainojumiem, palielina depresijas iespējamību par 20%. 

Kā zināt vai Jūsu treniņi ir pārmērīgi?

Simptomi katram cilvēkam atšķiras un tikai viena simptoma novērošana neko neizsaka par kopējo situāciju, tomēr var pievērst uzmanību dažām svarīgām pazīmēm, kuru kombinācija varētu palīdz saprast vai pārtrenējaties.
•Miegainība, apātija
•Sāpoši muskuļi
•Rezultātu pasliktināšanās treniņos
•Nespēja paveikt treniņus līdz galam
•Aizkaitināmība
•Apetītes zudums
•Libido zudums
•Sliktas koordinācijas spējas
•Uztūkuši limfmezgli 
•Anormāls sirds ritms

Ja pamanāt kādu no pazīmēm, pārstājiet trenēties uz kādu laiku, ļaujiet ķermenim atjaunoties. Tas var prasīt laiku, tomēr, atsākot treniņus, nesākat tos strauji, bet izvēlieties nelielu slodzi. 

Informācijas avots: http://www.telegraph.co.uk/health-fitness/body/much-exercise-bad-gut-dangers-training/