Kas ir impulsīvā naudas tērēšana un kā no tās izvairīties?

Publicitātes foto
Publicitātes foto

Mēs visi to esam piedzīvojuši. Tu ieraugi veikalā preci un sajūti nepārvaramu vēlmi to nopirkt. Tu nespēj sagaidīt, kad varēsi aiznest nupat iegādāto lietu mājās un to izmēģināt. Savās domās pat esi uzskaitījis visas pozitīvās pārmaiņas, kādas tavā dzīvē sniegs šī prece. Taču patiesībā tu to nemaz neplānoji pirkt un, ja godīgi, bez šīs preces arī varētu iztikt.

Pazīstama situācija? Impulsīvā naudas tērēšana ir vājība, ar kuru sastopas daudzi no mums. Lai arī cik taupīgs cilvēks būtu, dažreiz ir tik grūti pretoties impulsīviem pirkumiem. 

Diemžēl šādi ieradumi ne tikai negatīvi ietekmē tavu budžetu īstermiņā, bet arī apgrūtina finanšu plānošanu ilgtermiņā. Dažkārt cilvēki pat tā aizraujas, ka neplāno savu budžetu un meklē citas alternatīvas, kā iegūt naudu jauniem pirkumiem. Tie var būt aizņēmumi no draugiem vai radiem, ātrie kredīti, kredītlīnija utt. 

Protams, ārkārtas situācijās šāda opcija var būt noderīga, apvienojot to ar izpratni par savu spēju atmaksāt aizdevumu, taču, ja tu aizņemies naudu, lai iegādātos jaunu mēteli, šeit rodas sarežģījumi. Pirmais solis, kas jāsper – jāatzīst sev, ka tev ir šāda problēma. Lai arī, protams, ir jauki ik pa laikam sevi palutināt, jāiemācās nošķirt vajadzības no iegribām, īpaši tad, ja pieejamais budžets nav liels. 

Kas ir impulsīvā naudas tērēšana?
Šis termins piesaistīja zinātnieku uzmanību jau pagājušā gadsimta 50. gados un joprojām tiek pētīts. Ir vairāki impulsīvās naudas tērēšanas veidi, taču visi no tiem koncentrējas uz patērētāja pakļautību dažādiem stimuliem, ar kuriem viņi sastopas iepirkšanās laikā. Daži no viņiem piedzīvo konkrētas emocijas, piemēram, prieku vai pat stresu, un attiecīgi dažādi reklāmas triki motivē viņus iegādāties pakalpojumus vai preces, kas atbilst šīm emocijām. Cilvēki parasti nepadomā par sekām, kādas impulsīvie pirkumi var radīt tuvākajā nākotnē. 

Kas ietekmē un veicina impulsīvo naudas tērēšanu?
• Vēlme iegādāties jaunas lietas vai atkarība no iepirkšanās (šopaholisms). Ir cilvēki, kuri, nopērkot ko jaunu, jūtas ļoti priecīgi un sajūsmināti. Šī pieredze veicina laimes sajūtas hormonu jeb dopamīna veidošanos smadzenēs. Dažkārt pat doma par to, ka kaut kas tiks pirkts, liek justies labi, tādēļ arī cilvēki mēdz pēc iespējas ilgāk uzturēties veikalos, lai šī sajūta nepazustu. 
• Bailes kaut ko palaist garām. Ja ir kāda prece vai pakalpojums, kas konkrētajā brīdī pircēju vidū ir ļoti iecienīts, arī tev rodas vēlme to iegādāties. Tas var būt, piemēram, jaunākais iPhone tālrunis. Cilvēki vēlas piedzīvot pozitīvu pieredzi, ja redz, ka arī viņu draugiem tāda ir, kā rezultātā tiek veikti pirkumi, par kuriem citā situācijā pat neiedomātos. 
• Tev ir aizspriedumi. Mēs gribam paši iepazīt un izbaudīt lietas. Protams, ir interesanti klausīties par to, kāda tavam draugam ir pieredze, izmantojot to jauno un moderno TV, taču tas nav pielīdzināms sajūtai, kad tu pats to iegādājies un izmēģini. Tieši tādēļ arī vēlme iegūt kaut ko savā īpašumā ir vēl viens iemesls, kas veicina impulsīvo naudas tērēšanu. 
• Tu vēlies ietaupīt naudu. Iedomājies – tu ieraugi veikalā preci, kurai tieši šobrīd ir lieliska atlaide, taču tev šo lietu nemaz tik ļoti nevajag. Tajā pašā laikā tu domā, ka, iegādājoties preci šobrīd, tā ļautu ietaupīt naudu ilgtermiņā, jo nekad taču nevar zināt, kad var rasties nepieciešamība pēc, piemēram, jauna virtuves kombaina. Taču, visticamāk, kad tas būs nopirkts, stāvēs plauktā un krās putekļus. 
Līdzīgi ir arī ar dizaineru apģērbiem, kas pirms tam maksāja 200 eiro, taču tagad tai skaistajai jakai ir 75% atlaide! Tu to uzmēri un saproti, ka nejūties īsti ērti, taču – tāda atlaide! Kā lai palaiž garām? Un beigās tev skapī ir jaka, kuru tu, iespējams, nekad tā īsti neuzvilksi, jo tev tā nemaz nepatīk. 
• Tu vēlies justies labi. Impulsīvie pircēji parasti meklē ko tādu, kas padarītu viņus priecīgus. Viena no populārām mārketinga taktikām ir panākt, lai produkts, kurš tiek pārdots, iestāstītu cilvēkiem, ka, to nopērkot, viņi jutīsies labāk, būs laimīgāki un veiksmīgāki. Un, protams, mēs visi taču vēlamies tādi būt, vai ne?

Kā izvairīties no impulsīvas naudas tērēšanas?
• Ievies 30 dienu gaidīšanas termiņu lieliem pirkumiem. Ja veikalā vai internetā atrodi preci, kuru ļoti gribi nopirkt, piefiksē to uz papīra lapas, un pēc tam noliec sev zināmā vietā. Pēc viena mēneša, kad atkal par to atcerēsies, padomā, vai arī šobrīd esi pārliecināts par tās nepieciešamību. Ja atbilde ir pārliecinošs jā, preci vari pirkt. 
• Izvairies iet uz lielveikaliem (izņemot pirmās nepieciešamības preču iegādei). Ja vien tas iespējams, neej uz lielveikaliem. Saimniecības preces un pārtiku centies pirkt mazajos veikaliņos vai tirdziņos. Tādā veidā tu pasargāsi sevi no liekiem kārdinājumiem. 
• Atrodi bezmaksas veidus, kā sevi palutināt. Ikreiz, kad radīsies vēlme sevi iepriecināt ar jaunu pirkumu, padomā, kā to aizvietot ar kādu lietu vai nodarbi, kas nav saistīta ar naudas tērēšanu.
• Izvairies no interneta veikalu apmeklēšanas. Arī tiešsaistes iepiršanās ir bīstama, jo iespējams iegādāties vairāk lietu, nekā tev patiesībā vajag. Turklāt, kā zināms, internetā mūsu gaitas tiek diezgan cieši izsekotas, tādēļ uzņēmumi zina, kas tevi vairāk interesē, un ar to arī vairāk kārdina, rādot reklāmas utt. 
• Atceries, kas notika iepriekšējā reizē, kad veici impulsīvu pirkumu. Padomā, kā tas tev lika justies? Vai tu priecājies, vai arī laimes sajūta bija īsa, jo beigās tu savu rīcību nožēloji? Padomā par to, kā šīs sajūtas mainās īstermiņā un ilgtermiņā. Vai tās ir iztērētās naudas vērtas?
• Vienmēr veido pirkumu sarakstu. Ja kaut kas nav tavā sarakstā, nepērc to – tik vienkārši! Pirms došanās uz veikalu rūpīgi pārdomā, kas tev ir nepieciešams un kur to pirksi. Neej veikalos, no kuriem tev neko nevajag. 
• Atceries savus mērķus. Pirmkārt, svarīgi ir, lai tie būtu. Ir grūti virzīt savu dzīvi un priekšu, ja tev nav nekādu mērķu. Tie var būt dažādi – saistīti ar karjeru, mācībām, privāto dzīvi. Taču vēlams, lai tev būtu arī finansiālie mērķi, piemēram, atmaksāt visus aizdevumus, iekrāt noteiktu summu ceļojumam, katru mēnesi ietaupīt naudu neparedzētām situācijām, utt. Lai izdodas šos mērķus arī sasniegt!