Izskatīšanai valdībā virza vairākus ar pedagogu atalgojumu saistītus noteikumus

Rīga, 13.aug., LETA. Ministru kabineta komiteja šodien piekrita izskatīšanai valdībā virzīt vairākus ar pedagogu darba samaksu saistītus noteikumus.

Ministru kabinets vērtēs Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavots grozījumus pedagogu darba samaksas noteikumos, noteikumos par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kārtībā, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas, kā arī kārtību, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajos noteikumu grozījumos, piemēram, paredzētas izmaiņas pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpju piemaksu noteikšanā izglītības iestādēs, nosakot, ka pedagogi piemaksu par iegūto profesionālās darbības 1., 2. un 3.kvalitātes pakāpi nosaka izglītības iestādes vadītājs izglītības iestādei piešķirtā finansējuma ietvaros. Lai izglītības iestādē tiktu ievērots vienlīdzības un samērīguma princips, tiek noteikts, ka pedagogiem, kuri ieguvuši vienādu kvalitātes pakāpi, piemaksas apmēru par darba slodzi, kas atbilst mēneša darba algas likmei, nosaka vienādu, kā arī tas, ka kvalitātes piemaksa ir proporcionāla pedagoga darba slodzei.

Tāpat noteikts, ka izglītības iestādes dibinātājs saskaņā ar izstrādātajiem kritērijiem, izvērtējot izglītības iestādes vadītāja darba intensitāti un personisko ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā, ir tiesīgs noteikt augstāku mēneša darba algas likmi. Lielo izglītības iestāžu (izglītojamo skaits vairāk par 800) direktoriem palielināta zemākā algas likme, kā arī palielināts skaitliski lielo izglītības iestāžu iedalījums pēc izglītojamo skaita.

Vienlaikus noteikumos mainīta darba slodze, kas atbilst mēneša darba algas likmei, profesionālās ievirzes sporta izglītības pedagogiem. Patlaban pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, profesionālās ievirzes sporta izglītības pedagogam noteikta 1440 stundu apmērā, taču plānots to apmēru samazināt līdz 1320 stundām gadā.

Tāpat mainīta darba slodze, kas atbilst mēneša darba algas likmei, skolotājam baleta māksliniekam horeogrāfijas profesionālās izglītības iestādē. Patlaban profesionālās vidējās izglītības pakāpē skolotājam baleta māksliniekam darba slodze gadā ir noteikta 640 stundas, turpretī lielākajai daļai pedagogu ir noteikta par 52% lielāka slodze - 1320 stundas gadā. Lai radušos situāciju labotu, paredzēts samērīgi paaugstināt šo pedagogu darba slodzi gadā uz 924 stundām.

Ņemot vērā, ka mērķdotācijas aprēķins tiek veikts, pamatojoties uz skolēnu skaitu attiecīgā gada 1.septembrī, mērķdotāciju pašvaldības saņem pēc rīkojuma par mērķdotācijas sadales pašvaldībām apstiprināšanas Ministru kabinetā, kas pēdējos gados ir septembra beigās vai oktobra sākumā. Tā kā ir pašvaldības, kurās skolēnu skaita izmaiņas uz 1.septembrī ir būtiskas, kas ietekmē arī finansējuma apjomu, plānots, ka ministrija kārtējā gada septembrī pārskaitīs pašvaldībām mērķdotācijas avansa maksājumu 75% apmērā no viena mēneša mērķdotācijas, kas apstiprināta ikgadējā valsts budžeta likumā par periodu no kārtējā gada 1.janvāra līdz 31.augustam.

Tā kā, aprēķinot mērķdotāciju bērnu no piecu gadu izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai, līdz šim nav izdalīts atsevišķs fonds pedagogu profesionālās darbības kvalitātes piemaksām, ievērojot vienlīdzības principu, pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai arī tiks aprēķināts papildu finansējumu līdz 3% apmērā par pedagogu profesionālās darbības kvalitāti no aprēķinātās mērķdotācijas, papildus iekļaujot normu, ka finansējums paredzēts arī samaksai par papildu pienākumiem , kā arī pedagoga mēneša darba algas likmes palielināšanai.

Paredzēts, ka pašvaldības varēs pārdalīt finansējumu, kas aprēķināts ilgstoši slimojošo apmācībai ārpus izglītības iestādēm - slimnīcās un sociālās aprūpes centros. Aprēķinātais finansējums netiek aprēķināts konkrētai izglītības iestādei, bet gan pašvaldībai un pašvaldība pēc saviem ieskatiem varēs izlietot finansējumu noteiktajam mērķim. Tāpat pašvaldības papildus varēs pārdalīt finansējumu starp izglītības iestādēm, lai sniegtu atbalstu reemigrējušo bērnu veiksmīgai iekļaušanai izglītības iestādēs.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka pedagogu atalgojums ir prioritārs pasākums, kas tiek solīts arī izglītības reformas ietvaros, tomēr, pēc viņas domām, lielāks pedagogu darba samaksas pieaugums nav prātīgs. Ministre aicināja apdomīgāk lemt par tēriņu palielinājumu valsts pārvaldē.