Banner 980x90

Valmieras 2.vidusskolas direktors: Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā nepalīdzētu skolēniem

Valmiera, 13.okt., LETA. Ja tiktu realizēta izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) iecere pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus pasniegt tikai latviski, tas jauniešiem lielu labumu nesniegtu, aģentūrai LETA pauda Valmieras 2.vidusskolas direktors Andrejs Gluhovs ("Valmierai un Vidzemei").

Viņš uzskata, ka pašreizējais izglītības sistēmas modelis strādā veiksmīgi, un to apliecinot Valmieras 2.vidusskolas piemērs. Esošais modelis skolēniem varot sniegt labākās iespējas darba tirgū.

Ņemot vērā minēto, varētu sākt domāt par iespējām skolām ļaut pielietot svešvalodas arī citu priekšmetu apguvē, pieļauj Gluhovs. "Ja mēs paliekam pie esošās sistēmas un mēģinām nodrošināt skolām elastību, piemēram, priekšmetu vai fakultatīvu pasniegšanā arī citās valodās, piemēram, angļu vai vācu valodā, tad kāpēc gan ne?" vaicāja Gluhovs. Viņa vadītā skola patlaban arī strādājot pie bilingvālās izglītības metožu pielietošanas.

Dati Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) interaktīvajā skolu kartē gan liecina, ka Valmieras 2.vidusskola atpaliek no pārējām skolām pilsētā - divām vidusskolām un divām ģimnāzijām, kur 2015./2016. mācību gadā vidusskolas eksāmenu nokārtojušo skolēnu skaits pārsniedz 90%. Valmieras 2.vidusskolā šis skaitlis ir 77,4%. Arī pamatskolas eksāmenu nokārtojušo indeksā šī izglītības iestāde ierindojas pēdējā vietā.

Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis oktobra sākumā preses konferencē pavēstīja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Šadurskis atgādināja, ka sabiedriskai apspriešanai nodots jaunā mācību satura projekts, kur nopietna uzmanība pievērsta valsts valodas apguvei. Ministrs pauda, ka jādomā par vienotu vēstures izpratni, valstiskuma apziņu, kā arī vienotu informatīvo telpu, taču šī joma ir Kultūras ministrijas pārziņā, līdz ar to Šadurska ieskatā "valdībai jādarbojas saliedēti, lai risinātu lielos mērķus".

Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija plāno vairākus soļus valsts sabiedrības integrācijas un valsts valodas jomā līdz 2024.gadam. Šadurskis solīja, ka ikviens rosinājums tiks izdiskutēts un izsvērts. Reformas plānots monitorēt un izvērtēt 2021.-2023.gadā.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)