Nākamnedēļ atklās sabiedriskā darbinieka Hermaņa Enzeliņa grāmatu "Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē"
Grāmatas izdevēji komentēja, ka pilsētu un pagastu pagātnei veltītās novadpētnieku sarakstītās grāmatas parasti lielākoties stāsta par 20.gadsimta vēsturi - cariskās Krievijas norietu un sabrukumu, brīvvalsts laiku, okupācijas posmu un 1991.gadā atjaunoto Latvijas valsti. Taču Enzeliņa grāmatā, kas tagad izdota atkārtoti un ir papildināta, uzsvari un hronoloģiskais aptvērums ir atšķirīgs. Stāsts Valmieras vēstures kontekstā sākas ar vācu krustnešu iebrukumu Latvijas teritorijā un tai sekojošo Valmieras ordeņa pils un baznīcas dibināšanu, bet galvenā vērība pievērsta 16.-19.gadsimtiem.
Grāmatā iekļauti tās autora - kaugurieša un vienlīdz arī valmierieša, latviešu zemniecības ideologa, aizrautīga vēstures pētnieka un popularizētāja, izdevēja un publicista Enzeliņa - 1930.gados tapušie, bet padomju okupācijas laikā autora nacionālās nostājas dēļ par nevēlamiem uzskatītie un tāpēc aizmirstie raksti. Tāpat grāmatā publicēto pētījumu centrā līdzās Valmierai kā vācu pilsētai Enzeliņam bija latviešu zemnieks, viņa ikdienas dzīve, sociālpolitiskā un kultūras vide, kurā tā noritēja, un latviešu zemnieka sīkstā daba, turoties pie savas zemes un mājvietas.
"Izpētot desmitiem un pat simtiem latviešu zemnieku dzimtu vēsturi, Enzeliņš ir licis pamatus latviešu ģeneoloģijai. Katrā aprakstītajā pagastā, muižā, draudzē autors ir centies noskaidrot senākās, visilgāk savās mājās dzīvojošās dzimtas. Joprojām Enzeliņa ģeneoloģiskie pētījumi ir neatsverams palīgs ikvienam, kura dzimtas pavedieni tinušies Valmieras un tās apkārtnes vēstures kamolos," uzsvēra Grīviņs.
Grāmatas atklāšanā piedalīsies Grīviņš, Valmieras muzeja vēsturniece Ingrīda Zīriņa, Cēsu muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, Valmieras teātra aktrise Dace Everss un dziesminieks Uldis Punkstiņš.
Grāmatu veido trīs daļas. Pirmajā daļā ievietots 1932.gadā izdotās grāmatas "Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē" teksts, otrajā 1930.gadu presē turpinājumos publicēti raksti par Valmieras plašākās apkārtnes muižām un draudzēm, bet trešajā - Enzeliņa autobiogrāfija un vēl trīs citi biogrāfiski raksti, kas sniedz ieskatu viņa kā tautsaimnieka, sabiedriskā darbinieka un vēstures pētnieka darbībā.
Uz sarakstu
